Jurģis Liepnieks

Aizvadītajā naktī (pēc Latvijas laika) notika vienas no nozīmīgākajiem priekšvlēšanu notikumiem ASV. Viens otram pretim stājās tagadējais prezidents Džo Baidens un bijušais, kā arī potenciālais prezidents Donalds Tramps.

"Man arī kas sakāms par braukšanas kultūru Latvijā - nedēļas nogalē sanāca pabraukt lielāku gabalu ar riteni, tajā skaitā pa lauku ceļiem. Vismaz divas trešdaļas autobraucēju samazināja ātrumu līdz teju kājāmgājēju, lai mums ir ko elpot un mazāk to putekļu," mikroblogošanas vietnē "X" raksta rakstnieks Jurģis Liepnieks.

Šonedēļ Augstākā tiesa atteicās veikt kasācijas tiesvedību Lato Lapsas lietā, kurā viņš ir atzīts par vainīgu - vajājis un saucis "neglītos" vārdos advokātu Romualdu Vonsoviču.

Rakstnieks Jurģis Liepnieks, kuram ir liela pieredze procesos, kas saistīti ar vēlēšanu norisi, paudis viedokli par vēlēšanu norisi Latvijā, precīzāk sakot, par iespējamu rezultātu viltošanu.

Nereti mediji tiek dēvēti par ceturto varu, proti, par kaut ko demokrātiskas sabiedrības attīstībai un pastāvēšanai tikpat nozīmīgu kā tiesu sistēma, parlaments vai visa izpildvara. Mediji ikdienā ietekmē sabiedrisko domu, pilda sabiedrības sargsuņa lomu, pieskatot citos varas atzaros notiekošo, bieži nosaka publisko dienaskārtību un publisko debašu tēmas, līmeni un stilistiku. Pat neskatoties uz aizvien lielāku sabiedrības šūniņu noslēgšanos savos pašatlasītas un pašradītas informācijas un sociālo mediju burbuļos, tradicionālie mediji turpina būt tā līme, kas satur kopā sabiedrības atsevišķās grupas, veidojot nosacīti vienotu informatīvo telpu, sabiedrisko dienaskārtību un sabiedrisko domu, portālā Puaro.lv raksta Jurģis Liepnieks.

Pēc septiņu gadu pauzes atjaunojušās rakstnieka Jurģa Liepnieka un modes mākslinieces Diānas Urtānes-Zlidnes meitas Hēras attiecības ar mammu, vēstīts Ievas Valteres, Jura Vaidakova materiālā "Pēc septiņu gadu pauzes satiek mammu" izdevumā "Kas Jauns".

Latvija atsevišķi neaizliegs mangāna rūdas tranzītu, tā lēmusi koalīcijas padome, kas aicinās šo jautājumu risināt Eiropas Savienības līmenī – iekļaut mangāna rūdu nākamajās ES sankcijās pret Krieviju, pirms pāris dienām ziņoja mediji. Šī ziņa sabiedrībā raisīja milzu sašutumu.

Lai gan kritiski viedokļi par politiķiem ir, tā teikt, ierasta prakse, rakstnieks Jurģis Liepnieks izcēlies, soctīklos vienam no pašreizējās valdības ministriem veltot atzinīgus vārdus.

Ziņu aģentūru lentes vakar pāršalca ziņa: Ukrainas Bruņotie spēki kopā ar Aizsardzības ministrijas Galveno izlūkošanas pārvaldi (HUR) ceturtdien operācijā Melnajā jūrā Krimas piekrastē iznīcinājuši Krievijas lielo desantkuģi "Cezar Kuņikov", pavēstīja Ukrainas armijas ģenerālštābs. Uz šīs ziņas fona diskutētāji akrualizē problemātiku par NATO varēšanu un gribēšanu

Rakstnieka Jurģa Liepnieka komentārs par Krievijas prezidenta Vladimira Putina interviju bijušajai “Fox News” ekrāna zvaigznei Takeram Karlsonam izpelnījies lielu mikroblogošanas vietnes "X" lietotāju uzmanību.

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par Latvijas dalību Otavas konvencijā un ar to saistīto kājnieku mīnu izmantošanu robežas apsardzībā.

Rakstnieks Jurģis Liepnieks mikroblogošana vietnē "X" komentējis medijos izskanējušo informāciju par NATO gatavošanos karam ar Krieviju.

Vai Latvijā ir pamats aktivizēties runām par gatavošanos karam? Atbildi uz šo jautājumu raidījumā "Nedēļa. Post scriptum" sniedz rakstnieks, polittehnologs Jurģis Liepnieks.

Kņada ap nākamo VID vadītāja amata kandidātu nerimst. Konkursa kārtībā nav izdevies iegūt pietiekami labu jauno VID vadītāju, tomēr arī Jaunzemes turpmākais liktenis tiek apspēlēts ne tikai politiķu gaiteņos, bet arī soctīklos. Jāteic, ka sociālajos tīklos klīst visadažādākās sazvērestibas teorijas.

Rakstnieks Jurģis Liepnieks, prognozējot, kāds Latvijā būs 2024. gads, nosauc divas notikumus, kas ietekmēs mūsu dzīvi vēl vairākus gadus, proti, tas ir karš Ukrainā un ASV prezidenta vēlēšanas.

Raidījumā "Nra.lv sarunas" rakstnieks Jurģis Liepnieks prognozē, kas notiks 2024. gadā un kādi notikumi visvairāk ietekmēs dzīvi Latvijā. Viņa prognozēs izskanēja dažas labas ziņas un diemžēl arī vairākas sliktas ziņas.

Ak, cik daudz vārdu mēs visi esam pateikuši par valsti, politiku, par visām nejēdzībām, kas notiek, un visiem uzlabojumiem, kas nepieciešami. Par nepietiekamo finansējumu, izglītībai, zinātnei, medicīnai, policijai, par lielo birokrātiju, uzpūsto, neefektīvo valsts aparātu, par nepieciešamību transformēt ekonomiku, mazināt nabadzību, attīstīt reģionus, samazināt nodokļus darbaspēkam, panākt lētākus energoresursus, labot ceļus, atbalstīt jaunuzņēmumus un ko tikai visu vēl ne.

Man nepatīk Rajevs un Puntulis, un Meņģelsone, un Kariņš, un Jaunā vienotība. Ai, ko tur – neviena no partijām man nepatīk, un politiķi man nepatīk.

Valdības deklarācija pilda ne tikai rituālas funkcijas, tas ir ne tikai formāls dokuments, kuru pieprasa Satversme, bet sava veida stūrakmens valdības politiskās atbildības arhitektūrā. Priekšvēlēšanu solījumi ir viens tāds politiskās atbildības atskaites punkts, valdības deklarācija nākamais. Dažādas valdības šim dokumentam piegājušas dažādi. “Vienotības” iepriekšējā Kariņa valdība rakstīja deklarāciju vairāk nekā divus mēnešus. Tā bija patiesi bēdīga, tajā tika apsolīts veicināt pilnīgi visu visās jomās.

Privātiem medijiem var būt savi ideoloģiski, politiski, personiski mērķi. Tas ir normāli. Kāds dibina, pērk un uztur savu mediju vai medijus ar mērķi ietekmēt sabiedrisko domu, sabiedriskos procesus un politiku valstī kādā noteiktā virzienā, kas viņam šķiet vienīgais pareizais. Tajā skaitā, lai atbalstītu noteiktas partijas vai politiķus un vienlaikus lai attiecīgi kritizētu vai ļoti bieži arī nomelnotu un vispār iznīcinātu citus politiķus, partijas un viedokļu līderus. Tādi privāti mediji ir ne tikai Latvijā, bet arī daudzās citās demokrātiskās valstīs, sākot jau, protams, ar ASV.