10.novembrī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tikās ar Izraēlas vēstnieci Hagitu Ben Jakovu (Ms Hagit Ben-Yaakov), kura bija ieradusies iepazīšanās vizītē.
Izraēlas aizsardzības ministrs Ehuds Baraks noliedzis medijos parādījušās ziņas, ka Izraēla gatavo preventīvu triecienu pa Irānas kodolobjektiem un pašlaik cenšas nodrošināties ar ASV un Lielbritānijas atbalstu.
24.oktobrī Latvijas vēstnieks Izraēlā Mārtiņš Perts piedalīsies Jūrmalas un Ašdodas (Ashdod) pilsētu tūrisma attiecību veicināšanas pasākumā, kas notiks Izraēlas pilsētā Ašdodā.
Pirms vairāk nekā pieciem gadiem palestīniešu nolaupītais Izraēlas karavīrs Gilads Šalits ir atgriezies mājās, savukārt Izraēla vakar atbrīvoja pirmos simtus palestīniešu cietumnieku. Nav prognozējams, ka šī vienošanās varētu nopietni veicināt Izraēlas un palestīniešu miera sarunas.
Izraēlas armijas kaprālis Gilads Šalits, kuru palestīniešu kaujinieki sagūstīja pirms vairāk nekā pieciem gadiem, jau drīzumā varētu atgriezties mājās – to paredz starp Izraēlu un grupējumu HAMĀS noslēgtā vienošanās, saskaņā ar kuru ebreju valsts apņēmusies atbrīvot vairāk nekā 1000 ieslodzītos palestīniešus.
Naktī uz pirmdienu kādā beduīnu ciematā Izraēlas ziemeļos ar grafiti apzīmēta un pēc tam aizdedzināta mošeja – tiek uzskatīts, ka šajā noziegumā vainojami ebreju radikāļi.
Šonedēļ no atvaļinājuma atgriezušies Izraēlas parlamenta deputāti, taču pirmajā darba dienā remdēt izsalkumu parlamenta bufetē viņiem nav bijis lemts – tā bija slēgta uz dezinfekciju.
Palestīniešu pašpārvalde ANO ģenerālsekretāram Bānam Kimūnam ir nosūtījusi vēstuli, kurā oficiāli apstiprina savu vēlmi šomēnes ANO Ģenerālās asamblejas laikā panākt atbalstu savas valsts izveidei.
Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis tikās ar Izraēlas tūrisma ministru Stasu Misežņikovu. Tika pārrunāta divpusējā sadarbība tūrisma jomā, tūrisma investīciju piesaistē un kopīgu projektu veidošanā.
Grieķijas varasiestādes uz kuģošanas noteikumu pārkāpumu pamata ir arestējušas kapteini, kura vadītajam kuģim bija plānots mēģināt pārraut Gazas joslas blokādi.
Neraugoties uz Izraēlas varasiestāžu brīdinājumiem un pat diversiju, kas veikta Pirejas ostā Grieķijā, palestīniešu atbalsta kustības ir apņēmības pilnas šonedēļ organizēt Brīvības flotili II, kuras mērķis ir Gazas joslā nogādāt humāno palīdzību.
Tā kā palestīniešu un Izraēlas miera sarunas līdz šim nav devušas būtiskus rezultātus, Palestīniešu pašpārvalde vēlas vienpusēji pasludināt neatkarību un panākt, ka palestīniešu valsts tiek uzņemta ANO.
Jau kopš sestdienas nopietni saasinājusies situācija Gazas joslā. Vakar palestīniešu kaujinieki no organizācijas Islāma džihāds raidījuši divas raķetes uz Izraēlas pilsētām, šādā veidā atriebjoties par astoņu palestīniešu nāvi Izraēlas aviācijas uzlidojumos, savukārt Izraēlas gaisa kara spēki kārtējo reizi bombardējuši palestīniešu pozīcijas uz austrumiem no Gazas pilsētas.
Par meliem un puspatiesībām, kuru mērķis ir kaitēt palestīniešu pašpārvaldei, palestīniešu amatpersonas nodēvējušas kompānijas Al Jazeera ziņas, ka 2008. gadā palestīnieši sarunās ar Izraēlu būtu pauduši gatavību atteikties no lielākās daļas Izraēlas okupētās Austrumjeruzālemes, piekrituši Tempļa kalna nonākšanai starptautiskā kontrolē un mīkstinājuši savu pozīciju bēgļu atgriešanās jautājumā.
Izmeklēšanas komisija, kas pētīja pagājušā gada maijā notikušo reidu pret kuģi, kas no Turcijas devās uz Gazas joslu, atzinusi, ka Izraēlas valdības un armijas rīcībā pārkāpumu nav bijis un ka par sadursmi, kas prasīja deviņu palestīniešu tiesību aktīvistu dzīvības, ir atbildīgi kuģa pasažieri, kuri karavīriem uzbrukuši.
Izraēla divus gadus savās laboratorijās ir testējusi kaitniecisko datorprogrammu jeb tārpu Stuxnet, kas traucējusi Irānas kodolmateriālu bagātināšanas centrifūgu darbu un bremzējusi tās kodolprogrammas attīstību, — tā ziņo laikraksts New York Times.
Lielbritānijas vēstnieks Izraēlā jau 1980. gadā bija brīdinājis Londonu, ka Izraēla ir gatava lietot atombumbu, ja izceltos jauns karš ar arābu valstīm. Tāda informācija atrodama atslepenotos Lielbritānijas valdības dokumentos.
Telavivas tiesa par vainīgu izvarošanā ir atzinusi bijušo prezidentu Moši Kacavu. Viņš notiesāts par savas padotās izvarošanu 90. gados, kad M. Kacavs bija satiksmes ministrs, kā arī par citiem seksuāliem noziegumiem, kas pastrādāti viņa prezidentūras laikā.