"Hamas” noraida Izraēlas piedāvāto kārtējo pamieru

© Scanpix

Palestīniešu kustība "Hamas" noraidījusi Izraēlas vienpusējā kārtā izsludināto pamiera pagarinājumu un turpina svētdien apšaudīt Izraēlas teritoriju ar raķetēm.

Gazas joslas kaujinieki izšāva vairākas raķetes uz Izraēlu, kur valsts vidienē un dienvidu daļā tika ieslēgtas gaisa trauksmes sirēnas.

Viena raķete trāpījusi Petah Tikvas pilsētā, uz austrumiem no Telavivas. Tiesa gan, šajā triecienā neviens cilvēks nav cietis, pavēstīja aculiecinieki.

Izraēlas pretgaisa aizsardzības sistēma "Dzelzs kupols" pārtvērusi vismaz divas raķetes virs Ašdodas un Aškelonas pilsētām, bet vēl divas nogāzušās neapdzīvotās teritorijās starp šīm divām piekrastes pilsētām.

Kustības "Hamas" bruņotais spārns paziņojis, ka izšāvis piecas raķetes "Grad" uz Aškelonu un vienu raķeti M75 uz Telavivu.

Izraēlas ministru kabinets sestdien vakarā vienojies pagarināt pārtraukumu karadarbībā "līdz svētdienas pusnaktij" atbilstoši ANO aicinājumam, jau iepriekš pavēstīja Telavivas amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma.

Izraēla tomēr norādījusi, ka tā turpinās operācijas pret tuneļiem, kurus "Hamas" kaujinieki izmanto pamiera laikā, vēsta britu raidsabiedrība BBC.

Gazas joslā valdošā palestīniešu kustība "Hamas” Izraēlas piedāvāto pamieru noraidījusi, sakot, ka vispirms no Gazas joslas ir jāatvelk izraēliešu tanki.

"Humānai ugunspārtraukšanai nav jēgas, ja Izraēlas tanki netiek atvilkti no Gazas joslas un ja iedzīvotāji nespēj atgriezties savās mājās, un ja "ātrās palīdzības" automašīnas nespēj brīvi pārvadāt cilvēkus pa Gazas teritoriju,” sacīja "Hamas" preses pārstāvis Favzi Barhums.

"Hamas" apsūdz Izraēlu, ka tā iepriekšējos pamierus izmantojusi, lai sagatavotu jaunus uzbrukumus, un norāda, ka jau sestdienas pamiera laikā Izraēla to pārkāpusi.

Izraēlas uzbrukumā Gazas joslai nogalināti 1033 palestīnieši, pārsvarā mierīgie iedzīvotāji, bet 5900 ievainoti. Izraēlas pusē konflikta gaitā dzīvību zaudējuši 43 karavīri un 3 civilisti.

Politika

Vācijas ekonomikas izpētes institūti ceturtdien izteikuši pesimistiskas izaugsmes prognozes 2025.gadam, Eiropas lielākajai ekonomikai saskaroties ar politiskajiem riskiem gan iekšzemē, gan ārvalstīs.

Svarīgākais