Internets

Latvijas sabiedrība zināmā mērā ir rezistenta pret tā sauktajiem interneta "troļļiem", kuri dažādās platformās mēģina izplatīt vienveidīgu informāciju, pasniedzot to kā alternatīvu viedokli, taču tas sabiedrībā var radīt plaisu, tādēļ nepieciešama iedzīvotāju izglītošana, tā konferencē "The Riga StratCom Dialogue: Perception Matters" sacīja Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Mārtiņš Daugulis.

Interneta komentāros ar Latvijā parādījušies profesionāli troļļi-komentētāji, kuru darba ietvaros ir veidot sabiedrības domu, atstājot komentārus ar mērķi noliegt gan amerikāņu klātbūtnes nepieciešamību Latvijā, gan mūsu eiropeisko un transatlantisko orientāciju, raidījumam „900 sekundes” norāda jaunais Latvijas vēstnieks NATO Indulis Bērziņš.

Internetā iepērkas 993 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir 76% no Latvijas interneta lietotājiem, liecina interneta izpētes un konsultāciju uzņēmuma "Gemius" dati.

Ja vēl pirms pāris gadiem mediķi satraukti raudzījās uz lielo cilvēku skaitu, kas bija un, iespējams, joprojām ir atkarīgi no dažādām atkarību izraisošām vielām, tad šobrīd arvien vairāk tiek runāts par to, kas ir kļuvušas par mūsdienu "modernajām" atkarībām.

Internetu lieto 80% Latvijas iedzīvotāju, kas ir tikpat, cik Lietuvā, bet mazāk nekā Igaunijā, kur internetu lieto 90% iedzīvotāju, secināts interneta pētniecības uzņēmuma "Gemius" veiktā pētījumā par interneta lietotāju skaitu 12 Eiropas valstīs.

Ir tāds mūsdienu sakāmvārds: «Ja ko runā – tad apdomā! Ja ko dari – tad apdomā divreiz! Bet, ja ko raksti sociālajā tīklā internetā, tad apdomā trīsreiz!» Jo neapdomīgi ieraksti tviterī, feisbukā vai draugos var radīt nepatīkamas sekas gan pašam, gan citiem – arī morālas, administratīvas un pat kriminālas sekas. Tas, kas vienreiz ierakstīts, nekādi nav izdzēšams, tas izplatās nekontrolējami un uznirst citu ļaužu datoros vēl tad, kad jau gribētos ņemt vārdus atpakaļ.

Nav noslēpums, ka modernās tehnoloģijas, sociālie mediji un internets ir mainījuši veidu, kā uztveram pasauli sev apkārt un vērtējam ikdienas prioritātes, tomēr izrādās to aktīva lietošana jau sākusi mainīt arī mūsu smadzeņu darbību.

Vācijas mākoņpakalpojumu uzņēmums piedāvā datu serverus izmantot apkurei, ja vien lietotājs šos serverus uzstāda savā mājā vai birojā, vēsta ārzemju prese.

Interneta vietņu skaits pasaulē jau sasniedzis vienu miljardu un turpina pieaugt, vēsta Interneta statistikas rīka "Internet Live Stats" apkopotie dati.

Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra nodevusi tiesai krimināllietu, kurā divi jaunieši apsūdzēti par 42 fizisku un juridisku personu apkrāpšanu, izmantojot interneta vietni "draugiem.lv".

Pēdējo nedēļu laikā novēroti vairāki apjomīgi Latvijas e-pasta lietotāju datu izkrāpšanas gadījumi, informē CERT.LV sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Svetlana Amberga.

ASV investors IAC iegādājies Latvijā izveidoto sociālo tīklu "Ask.fm", ziņo BBCNews.

Apmeklējot šaubīga vai nelegāla satura mājaslapas, ir lielāks risks inficēt datoru ar vīrusiem. Taču datu drošībai bīstama var būt pat epasta vēstulē pievienotā dokumenta atvēršana.

Pēdējos gados dinamiski ir audzis optisko tīklu īpatsvars interneta pakalpojumu sniegšanā - 2013. gada beigās optisko pieslēgumu īpatsvars veidoja gandrīz 60% no visiem fiksētajiem interneta pieslēgumiem, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) apkopotie dati par elektronisko sakaru nozari.

Jaunā Eiropas Savienības (ES) patērētāju tiesību direktīva sola pasargāt patērētājus no slēptām izmaksām, veicot pirkumu internetā, vai pārmērīgi augstas maksājumu transakcijas maksas. Latvijā šīs jaunās – patērētājiem labvēlīgākās normas – stājās spēkā pirms divām nedēļām.

Latvijā ir sestais ātrākais internets pasaulē un trešais - Eiropā, liecina interneta tehnoloģiju kompānijas "Akamai Technologies" jaunākais ceturkšņa ziņojums.

Jebkurš, kam ir attiecīgas prasmes un sev vien zināmi nolūki, netraucēti var rakāties informācijā, kas pēc būtības internetā tiek publiskota ierobežotam cilvēku lokam – pētāmā objekta draugiem, paziņām –, un izmantot to pēc saviem ieskatiem. Kaut gan tieši to aizliedz Eiropas Savienības Tiešsaistes tiesību kodekss, kurā apkopotas dalībvalstu akceptētās normas. Kodekss izstrādāts 2012. gadā, «lai liktu pilsoņiem apzināties savas ES tiesību aktos atzītās obligātās tiesības un principus, kas ir spēkā, kad patērētāji piekļūst tiešsaistei, atrodas tiešsaistē un iegādājas un izmanto pakalpojumus tiešsaistē»*.

Baltijas valstīs ir vairāk nekā 3,5 miljoni interneta lietotāju, kuru vidū aktīvākie interneta lietotāji ir sievietes, savukārt lielākais interneta lietotāju skaits nāk no valstu galvaspilsētām, vēstīts interneta izpētes uzņēmuma "Gemius" veiktajā ikgadējā pārskatā "Online Landscape: Baltics".

Latvijā internetu lieto katrs otrais bērns vecumā no sešiem līdz deviņiem gadiem, savukārt vecuma grupā no desmit līdz 14 gadiem internetu katru dienu izmanto jau 84% pusaudžu, tā liecina pētījumu kompānijas "TNS Latvia Digital" apkopotie dati.

Internetveikali Latvijā savus ārvalstu konkurentus izkonkurē ar elektronikas un sadzīves tehnikas piedāvājumu, bet apģērbu, smaržu un kosmētikas iegādei Latvijas patērētāji bieži dod priekšroku ārvalstu tiešsaistes veikaliem.