Sekojot likumu pieņemšanas noteiktajai kārtībai, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pretēji nozaru speciālistu rekomendācijām imigrācijas likumā apstiprināja grozījumus, kas praktiski likvidēs iespēju reģioniem piesaistīt investīcijas no trešo valstu pilsoņiem, kas, iegādājoties nekustamo īpašumu, vēlas saņemt uzturēšanās atļaujas.
Latvijā pašlaik dzīvo 72 000 ārzemnieku, kas ir 3,4% no visu iedzīvotāju skaita, šodien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē sacīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze.
Kaut arī iepriekš bija iecerēts 30.janvārī Saeimas sēdē izskatīt Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai nodotos likuma grozījumus termiņuzturēšanās atļauju jautājumā, atbildīgā parlamenta komisija vēl nav noslēgusi darbu pie šī likumprojekta.
Šodien, 9.novembrī, Valsts prezidents Andris Bērziņš nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V), kurā, pamatojoties uz Satversmes 71.pantu, prasa Imigrācijas likuma grozījumu otrreizēju caurlūkošanu, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.
Atzīstot, ka grozījumi imigrācijas likumā, kas paredzēti, lai ierobežotu nekustamā īpašuma tirdzniecību pret termiņuzturēšanās atļaujām, ir nepilnīgi, koalīcija, atsaucoties uz savstarpējo vienošanos, tomēr tos apstiprināja. Jaunajām likuma normām spēkā jāstājas nākamā gada 1. janvārī.
Grozījumi imigrācijas likumā, kurus paģērēja Nacionālā apvienība (NA) un Reformu partija (RP), lai ierobežotu nekustamā īpašuma tirdzniecību trešo valstu pilsoņiem apmaiņā pret uzturēšanās atļaujām, cietuši pirmo triecienu.
Kamēr politiķi strīdas, kā ārvalstniekiem ierobežot uzturēšanās atļauju dalīšanu pret nekustamo īpašumu iegādi, Latvijā populārs kļuvis četras reizes lētāks veids kā saņemt iespēju uzturēties Eiropā, vēsta "TV3" raidījums "Nekā personīga".
Piektdien gājuši bojā desmitiem imigrantu, kad viņu kuģis nogrimis pie Maltas krastiem netālu no Itālijas salas Lampedūzas, kur pirms nedēļas līdzīgā traģēdijā dzīvības zaudēja vairāk nekā 300 cilvēku.
Vairākās operācijās Vidusjūras Sicīlijas šaurumā, kas Itālijai piederošo Sicīlijas salu atdala no Āfrikas, piektdien izglābti vairāk nekā 500 nelegālie imigranti, pavēstīja Itālijas amatpersonas.
Rubrika: AktualitāteCīņa par uzturēšanās atļauju sistēmu rit pilnā sparā, turklāt – divās frontēs. Politiski koalīcija šodien sola beidzot vienoties par darījumu kvotu apmēriem. Iespējamā vienošanās varētu noteikt, ka gadā Latvijā ir pieļaujami 700 darījumi virs 150 000 eiro un vēl 100 darījumi – virs 0,5 miljoniem eiro.
Izskatās, ka ir panākta vienošanās jautājumā par termiņuzturēšanās atļaujām, šodien pēc "Vienotības" frakcijas sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).
Nacionālās apvienības vēlme pārtraukt uzturēšanās atļauju iztirgošanu saistīta ne tik daudz ar politiskām, cik ar milzīgām ekonomiskām interesēm, kas baro gan nekustamā īpašuma un banku sektoru, gan daudzu bijušo un esošo politiķu privātos biznesus.
Principiālās nesaskaņas koalīcijā draud rezultēties ar niecīgu ieguvumu – labākajā gadījumā par diviem trim simtiem samazinot, bet, iespējams, arī atstājot nemainīgu darījumu skaitu ar tā dēvētajiem uzturēšanās atļauju īpašumiem.
Uzturēšanās atļauju jautājumā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) piedāvājot kompleksu risinājumu, proti, pakāpenisku kvotu samazināšanu līdz 2017.gadam, un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) būtu gatava par to diskutēt.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis cer vienoties ar Nacionālo apvienību Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL!TB/LNNK) par atļauju pārdot ārzemniekiem gadā 900 īpašumu kopā ar uzturēšanās atļauju Latvijā un vienlaikus Eiropas Savienībā.
Nacionālajai apvienībai (NA) kļūst aizvien sarežģītāk pārliecināt premjeru un koalīcijas biedrus, ka ar steigu jāpārtrauc termiņuzturēšanās atļauju piešķiršana trešo valstu pilsoņiem, kas Latvijā iegādājas nekustamo īpašumu.