Vairāki tūkstoši ieceļotāju no Āfrikas un Āzijas valstīm turpina sagādāt neērtības Francijas ostas pilsētas Kalē iedzīvotājiem - viņi apmetušies pilsētas pievārtē un ik dienu cenšas nelegāli iekļūt kravas automašīnās vai uz prāmjiem, kas dodas uz Lielbritānijas pilsētu Duvru. Vietējā policija lūgusi pēc papildspēkiem, jo vairs nespēj nodrošināt kārtību pilsētā.
Francijas varasiestādes lēš, ka pašlaik Kalē un tās apkaimē uzturas aptuveni 1500 ieceļotāju, taču vietējās policijas arodbiedrības pārstāvis Tjerī Depjū sarunā ar AFP sacījis, ka imigrantu skaits ir krietni lielāks – no 2000 līdz pat 2500 cilvēku. Ik pa laikam kādam no viņiem izdodas nelegāli izceļot uz Angliju, ko migranti uzskata par savu sapņu zemi jeb Eldorado, taču ieceļotāju telšu pilsētiņās nepārtraukti ierodas aizvien jauni un jauni afrikāņu un aziātu bēgļi, kuriem nelegāli izdevies nokļūt Itālijā, bet pēc tam šķērsot šīs valsts un Francijas robežu.
Pirmdien T. Depjū pārstāvētā organizācija rīkoja protesta akciju, bloķējot ceļu uz Kalē ostu – pilsētas policisti norādījuši, ka nespēj nodrošināt kārtību, tādēļ aicinājuši Francijas Iekšlietu ministriju sūtīt uz Kalē papildspēkus. Policistu protestam pievienojušies arī vietējie fermeri, zemes īpašnieki un veikalnieki, kuri piekrīt tam, ka dzīve pilsētā migrantu dēļ kļuvusi neciešama. Kopš šā gada sākuma Kalē apkaimē apmetušos ieceļotāju skaits ir vismaz četrkāršojies. Policijas darbinieki vēsta, ka pieaudzis noziegumu skaits – aizvien biežāk nākas reģistrēt zādzības no veikaliem, mobilo tālruņu zādzības, huligānismu. Vairāk kļuvis arī smagāku noziegumu – policijai ir ziņas par vairākiem izvarošanas mēģinājumiem, pagājušajā nedēļā par ieceļotāju uzbrukuma upuri kļuvis kāda veikala īpašnieks. Beidzamajā laikā vairs nav reģistrētas masu rēķinu kārtošanas starp dažādiem ieceļotāju grupējumiem, kā tas bija jūlijā un augustā, taču policijas darbinieki ir pārliecināti, ka agri vai vēlu līdz tam atkal nonāks. Visvairāk Kalē iedzīvotājus kaitina Parīzes amatpersonu vienaldzība pret problēmu. Piemēram, Iekšlietu ministrijas ierēdņi franču laikrakstiem stāstījuši, ka Kalē, kur dzīvo aptuveni 100 000 cilvēku, noziedzības līmenis vidēji ir tāds pats kā citās aptuveni tikpat lielās Francijas pilsētās. «Tas, ka iepriekš pie mums bija daudz mierīgāk, tas, ka netālu no mana īpašuma dzīvo un pa man piederošiem laukiem klaiņo simtiem svešinieku, nevienu neinteresē,» nikni sacījis kāds zemnieks, kurš vēlējies palikt anonīms. AFP vēsta, ka neapmierinātības rezultātā aizvien lielāku popularitāti iegūst grupējums Sauvons Calais (Glābiet Kalē), kas uzskatāms par labēji radikālu.
Britu laikraksts Daily Mail atgādina, ka Francijas amatpersonas cenšas vainu par situāciju novelt uz Lielbritānijas varasiestādēm, skaidrojot, ka dāsnie sociālie pabalsti, kas tiek maksāti Lielbritānijā, ir lielākais migrantu vilinājums. Tomēr interneta ziņu vietne The Local norāda, ka tas īsti neatbilst patiesībai. Lielbritānijā personām, kas pretendē uz bēgļu statusu, pienākas 186 eiro liels pabalsts, kamēr Francijā tas ir 336 eiro liels. Cita lieta, ka bēdīgi slavenās franču birokrātijas dēļ ieceļotājiem nākas mēnešiem ilgi gaidīt, kamēr tiek nokārtoti dokumenti, kas ļautu pabalstu saņemt. «Pēc tam, kad es iesniedzu pieprasījumu, man paziņoja, ka nākamreiz jāierodas pēc astoņiem mēnešiem. Oficiāli strādāt šajā laikā nav atļauts, jādzīvo šajos nožēlojamajos apstākļos,» sūdzējies 22 gadus vecais Mustafa, kurš ieradies no Sudānas. Tas gan nav vienīgais iemesls, kādēļ imigrantiem Lielbritānija šķiet krietni vilinošāka nekā Francija, raksta The Local. Nav mazsvarīgi tas, ka Lielbritānijā bezdarba līmenis ir krietni zemāks nekā Francijā (attiecīgi – 6% un vairāk nekā 10%), tātad iespējas atrast darbu Lamanša šauruma otrā pusē ir lielākas. Nākamais iemesls ir tas, ka vairākums bēgļu ir ieradušies no Sudānas, Etiopijas, Eritrejas, Afganistānas un Pakistānas –parasti vienīgā svešvaloda, kuru viņi kaut nedaudz saprot, ir angļu, nevis franču valoda. «Bet franči ar mums nerunā pat tad, ja saprot, ko mēs sakām angliski,» uz to, cik sarežģīti iejusties vietējā vidē, norāda 30 gadu vecais sudānietis Ibrahims Ādams. Gan viņš, gan citi ieceļotāji, kuri nav atmetuši cerības nokļūt Lielbritānijā, skaidro, ka franči, vismaz Francijas ziemeļos, ir samērā rasistiski noskaņoti, un migranti ļoti labi jūtot, ka šajā valstī viņi nevienam nav vajadzīgi.