Vairāki desmiti Itālijas un Maltas flotes kuģu, kā arī dažādu valstu tirdzniecības kuģi vakar bija iesaistīti glābšanas operācijā netālu no Lībijas krastiem, kur apgāzies kārtējais nelegālo imigrantu kuģis, uz kura varētu būt bijuši pat 700 cilvēku. Izglābto skaits esot neliels, un, ja šīs ziņas apstiprināsies, tā būs lielākā Vidusjūrā notikusī traģēdija, – pagājušajā nedēļā, apgāžoties citam imigrantus pārvadājošam kuģītim, noslīka vairāk nekā 400 cilvēku. Itālija kārtējo reizi uzstājīgi lūgusi Eiropas Savienību aktīvāk iesaistīties nelegālo ieceļotāju problēmas risināšanā.
Itālijas robežapsardzes dienesta virsnieks Antonīno Irato televīzijas kanālam RaiNews24 stāstījis, ka zvejnieku kuģītis, ar kuru bēgļi no Lībijas cerējuši nokļūt Itālijas salā Lampedūzā, apgāzies aptuveni 30 kilometrus no Lībijas piekrastes. Imigranti esot pamanījuši kādu tirdzniecības kuģi un cerībā, ka tas viņus uzņems, metušies pie viena no zvejas kuģīša bortiem, tādēļ ļaužu pārpilnais un nestabilais kuģītis apgāzies. AFP norāda, ka šādas traģēdijas beidzamajā laikā notiek aizvien biežāk, – imigrantu pārvadātāji pat īpaši necenšas sasniegt Lampedūzas krastus, paļaujoties uz to, ka cilvēkus, kuri no nedrošajiem peldlīdzekļiem tiks izglābti starptautiskajos ūdeņos, šā vai tā nogādās Itālijā vai Maltā. Jau kopš pagājušās vasaras viņi izmanto kādu īpašu cinisku paņēmienu. Kad kuģis ar bēgļiem, kuri samaksājuši ievērojamas summas par nogādāšanu Eiropā, iziet starptautiskos ūdeņos, pārvadātāji apstādina dzinēju, labākajā gadījumā ieslēdz SOS signālu un motorlaivā pamet peldlīdzekli, atstājot to dreifējam Vidusjūrā.
BBC vēsta, ka kopš šā gada sākuma, mēģinot sasniegt Eiropu, dzīvības zaudējuši jau vismaz 900 bēgļu. ANO Bēgļu lietu komisijas pārstāve Karlota Sami sarunā ar Reuters paziņojusi, ka šī varētu būt viena no lielākajām traģēdijām beidzamajos gados, jo kāds no izglābtajiem stāstījis, ka uz kuģīša atradušies vismaz 700 cilvēku. Itālijas krasta apsardzes virsnieki sarunā ar laikrakstu Times of Malta lēsuši, ka katastrofā iekļuvuši no 500 līdz 700 cilvēku. «Pagaidām ir izdevies izglābt 28 cilvēkus. Mēs vēl turpinām glābšanas operāciju, taču drīz vien tā izvērtīsies par bojāgājušo meklēšanas operāciju,» sacījis virsnieks, piebilstot, ka ūdenī peldot lielākoties cilvēku mirstīgās atliekas, starp kurām grūti atrast kādu izdzīvojušo.
Maltas un Itālijas premjerministri Džozefs Muskats un Mateo Renci vakar mudinājuši Eiropas Savienību beidzot sākt adekvāti reaģēt uz Vidusjūrā regulāri notiekošajām traģēdijām, ar īpašu paziņojumu jau otro reizi nedēļas laikā klajā nācis Romas pāvests Francisks. Eiropas Komisija pavēstījusi, ka tiks sasaukta ārkārtas iekšlietu un ārlietu ministru apspriede par nelegālās imigrācijas problēmu, taču daudzi skeptiķi uzskata, ka tas nozīmē kārtējo papļāpāšanu. «Neviena no pasaules turīgākā tirdzniecības bloka 28 valstīm nav piedāvājusi nevienu kuģi, nevienu lidmašīnu, pat nevienu centu, lai palīdzētu glābt cilvēku dzīvības. Ir klāt pavasaris, un imigrantu skaits kļūs aizvien lielāks, taču ES nav sagatavojusi attiecīgu likumdošanu, tā vietā solot līdz maija beigām uzsākt diskusijas par migrācijas problēmu, bet līdz Ziemassvētkiem sagatavot ziņojumu,» raksta ziņu aģentūra AP.
Tā norāda, ka bojāgājušo skaits strauji pieaudzis pēc tam, kad pagājušā gada nogalē tika pārtraukta Itālijas valdības finansētā programma Mare Nostrum, kuras ietvaros Itālijas karakuģi un krasta apsardzes kuteri uzņēmās iniciatīvu nelaimē nokļuvušo nelegālo ieceļotāju glābšanā. Pēc Briseles lēmuma to aizstājusi operācija Triton, taču, kā sacījis Itālijas ārlietu ministrs Paolo Džentiloni, to īstenojot, Vidusjūrā patrulē vien seši kuģi un trīs lidmašīnas, turklāt to apkalpju galvenais uzdevums nav avarējušo glābšana, bet gan robežu apsardze. «Līdz ar to 90% izdevumu par glābšanas darbiem gulstas uz mūsu pleciem. Turklāt Brisele mums skaidri nevar pateikt, kas ar izglābtajiem jādara, – jānogādā tuvākajā ostā vai valstī, no kurienes viņi izbraukuši,» sarunā ar Corriere della Sera sacījis P. Džentiloni.