IKP

Šā gada 1.ceturksnī salīdzinājumā ar 2014.gada 1.ceturksni pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaudzis par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Valsts parāds 2015.gada pirmā ceturkšņa beigās bija 8,2 miljardi eiro jeb aptuveni 32% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 806,4 miljoniem eiro mazāks salīdzinājumā ar 2014.gada beigām, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par tautsaimniecības attīstību un kopbudžeta izpildes gaitu 2015.gada pirmajā ceturksnī.

Šogad 5. maijā tika publiskotas Eiropas Komisijas prognozes par 2016. gadu, no kurām izrietēja, ka Latvijas valstij, sagatavojot 2016. gada budžetu, būs jāveic konsolidācija 0,4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Latvijai var nākties veikt nākamā gada budžeta konsolidāciju 0,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), šodien medijiem sacīja ekonomikas padomnieks Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecībā Latvijā Mārtiņš Zemītis.

SIA Ernst & Young Baltic pabeidza pētījumu par iespējamo Krievijas (vai pret Krieviju vērsto) sankciju ietekmi uz dzelzceļa kravu pārvadājumu nozari. Vērtējot tiešo netiešo un inducēto ietekmi, Latvija, atkarībā no sankciju smaguma scenārija, zaudēs 1,0 līdz 1,5 miljardus no IKP, bet 20 tūkstoši strādājošo zaudēs darbu. Ja Latvijai ir jāpievienojas kolektīvajām sankcijām, tad, lai neiestātos sociālā un ekonomiskā katastrofa, būtu jāsaņem atbalsts 1,5 miljardu eiro apjomā, lai radītu jaunu tautsaimniecības nozari, kas kompensētu sankciju radītos ekonomiskos zaudējumus. Šāds būtu solidārs risinājums NATO un ES līmenī. Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild SIA Ernst & Young Baltic partneris Guntars Krols.

Vairākas starptautiskās institūcijas (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija – OECD, Starptautiskais Valūtas fonds un Eiropas Komisija) nupat ar īsu laika atstarpi publicējušas savus ziņojumus par Latvijas ekonomisko attīstību un tās nākotnes perspektīvām. Visi šie ziņojumi uzsver salīdzinoši sekmīgo ekonomikas atkopšanos pēc smagās krīzes. Taču, atzīmējot paveikto, tajos norādīts uz vairākiem riskiem, kas var apdraudēt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. No vienkāršā iedzīvotāja skatpunkta šajos ziņojumos svarīgākā ir sadaļa par nodokļu politiku.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pērn, salīdzinot ar 2013.gadu, salīdzināmajās cenās palielinājies par 2,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pārliecinoša nulle mājokļu cenu izmaiņu rādītājos iezīmē punktu, uz kurieni virzās Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma rādītājs.

LTV raidījumā 1:1 satiksmes ministram Anrijam Matīsam tika rādītas nolaistās Krustpils dzelzceļa stacijas tualetes fotogrāfijas ar tradicionālajām betona pēdiņām un caurumu grīdā. Ministrs taisnojās, ka nevarot jau pieklājīgas tualetes uzbūvēt, jo tās nedēļas laikā tikšot izdemolētas un salauztas, piebilstot, ka vilcieni viņam svarīgāki. Visticamāk, ministram par to izdemolēšanu taisnība. Diemžēl runa nav tikai par tualetēm, kas ir visai specifisks iestādījums. Diemžēl pie mums daudzi gribētu dzīvot kā Vācijā, bet uzvedas kā Krievijā un pie savām un arī savas valsts nebūšanām vaino visus citus, tikai ne sevi.

Pagājušā gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar 3.ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem ir palielinājies par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrais novērtējums. Salīdzinot ar 2013.gada 4.ceturksni, IKP ir pieaudzis par 1,9%.

Latvijas Banka prognozē, ka šogad Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) palielināsies par 2,9%, šodien žurnālistiem sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Latvijas ekonomika šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, uzrādījusi straujāko pieaugumu Eiropas Savienībā (ES), savukārt gada salīdzinājumā Latvijas izaugsme bija otra straujākā no visām valstīm, par kurām pieejama informācija, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" jaunākie dati.

Šā gada 2.ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem, salīdzinot ar 2013.gada 2.ceturksni, ir palielinājies par 2,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

Paldies Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes priekšniecei Aijai Žīgurei par piemēru, kā izturēties pret skaitļiem tik brīvi un radoši, ka žurnālistiem līdz viņai vēl augt un augt.

Latvijas ekonomika šogad varētu palielināties par 3,8%, kas būs straujākā izaugsme no visām eirozonas dalībvalstīm, liecina otrdien publiskotās Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) jaunākās aplēses.

Iekšzemes kopprodukts (IKP) 2013.gadā, salīdzinot ar 2012.gadu, palielinājies par 4,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

2013.gada ceturtajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem, salīdzinot ar 2012.gada ceturto ceturksni, ir palielinājies par 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

Latvija saglabās savu vietu kā eirozonas straujāk augošā ekonomika, iekšzemes kopproduktam (IKP) nākamgad augot par 4,2% un 5,2%, un 5% attiecīgi 2015.gadā un 2016.gadā, teikts jaunākajā revīzijas, nodokļu, darījumu un konsultāciju pakalpojumu sniedzēja EY eirozonas ekonomikas pētījumā "Eurozone Economic Forecast".

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) trešajā ceturksnī palielinājies par 4,5%.

Šā gada trešajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem, salīdzinot ar 2012.gada trešo ceturksni, ir palielinājies par 4,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrā novērtējuma dati.