NATO uzsver: Arī pēc 2018. gada Latvijai aizsardzībai jāatvēl 2% no IKP

© Lauris Aizupietis/ F64 Photo Agency

NATO pārstāvji vizītes laikā Latvijā uzteikuši apņemšanos aizsardzībai atvēlēt 2% no iekšzemes kopprodukta, reizē norādot, ka svarīgi ir turpināt pildīt šo apņemšanos arī nākotnē, kā arī mudināja veicināt valsts pārvaldes institūciju plašāku izpratni par to iesaisti civilās gatavības nodrošināšanā , informēja Aizsardzības ministrijā.

Ceturtdien un piektdien Rīgā notika Latvijas divpusējās konsultācijas ar NATO, lai pārrunātu Latvijas Bruņoto spēku attīstību un NATO spēju attīstības mērķu ieviešanu, kuru izpilde ir cieši saistīta ar Alianses kolektīvās aizsardzības nodrošināšanu.

Kā informēja Aizsardzības ministrijā, konsultāciju laikā NATO pārstāvji augstu novērtēja Latvijas aizsardzības plānošanas procesu. Alianses pārstāvji atzinīgi novērtēja Latvijas pusi par sekmīgi veiktiem priekšdarbiem, uzņemot NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu un nodrošinot nepieciešamo infrastruktūras izbūvi, kā arī risinot jautājumus, kas saistīti ar Kanādas vadītās kaujas grupas izvietošanu Latvijā.

Aivars Ķesteris/F64 Photo Agency

Atzinīgi tika novērtēta arī Latvijas kompleksā pieeja drošības un aizsardzības jautājumiem, kā arī spēja iesaistīt atbildīgās valsts pārvaldes struktūrvienības. Būtiski, ka Latvijas puse ir izstrādājusi nepieciešamos normatīvos aktus un plānotās civilās aizsardzības procedūras tiek nostiprinātas mācībās nacionālā līmenī, uzsvēruši Alianses pārstāvji.

Tāpat NATO uzteica Ministru kabineta spējas laicīgi reaģēt uz krīzi jau miera laikā, vienlaikus uzsverot, ka nepieciešama procedūru tālāka pilnveide, kā arī jāveicina valsts pārvaldes institūciju plašāka izpratne par to nepieciešamo iesaisti civilās gatavības nodrošināšanā, informēja Aizsardzības ministrijā.

Konsultācijas piedalījās militārie un civilie eksperti no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Aizsardzības, Ārlietu, Iekšlietu un Ekonomikas ministrijām, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, pārrunājot sauszemes, jūras, gaisa, stabilizācijas un atjaunošanas, atbalstošo spēju, kā arī civilās gatavības jautājumus.

Latvijā

Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā nākamgad, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2. līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu. Plašāk skaidro "Swedbank" Investīciju produktu līnijas vadītājs Rolands Zauls.

Svarīgākais