Krievijas investīcijas izglāba Latvijas ekonomiku 2016. gadā

 
©F64

Pagājušā gada ekonomiskie sasniegumi liecina, ka, lai Latvijas IKP augtu, ārvalstu tiešās investīcijas nemaz nav nepieciešamas. Ārvalstu investori var evakuēt savus kapitālus no Latvijas, bet Latvijas straujo IKP izaugsmi tas vairs nekādā veidā nevar ietekmēt.

Ja vērtējam uzkrātās tiešās ārvalstu investīcijas, tad, atbilstoši Latvijas Bankas apkopotajai statistikai, 2016. gada laikā tās samazinājās par 24 miljoniem eiro. Ārvalstu tiešo investīciju samazinājums Latvijas ekonomiku ietekmēja neaptverami pozitīvi. 2016. gadā, atbilstoši CSP aprēķinātajam, IKP (pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu, sezonāli un kalendāri neizlīdzināts) pieauga par veseliem 2%. Tas dotu pamatu cerībām, ka gadījumā, ja šāgada uzkrātās tiešās ārvalstu investīcijas samazināsies vismaz par 48 miljoniem eiro, tad varbūt mēs sasniegsim IKP pieaugumu pat 4% apjomā.

Tādas Latvijas IKP ir. Nefinanšu investīciju apjoms 2015. gadā faktiskajās cenās bija 11,4% pret IKP, bet 2016. gadā samazinājās līdz nožēlojamiem 8,5% no IKP, bet Latvijas IKP tas kā pīlei ūdens. Ārzemnieki vairāk evakuēja savu kapitālus nekā investēja Latvijas ekonomikā, bet Latvijas IKP tas nekrata! IKP auga, aug un augs vēl straujāk!

Jāsaka, ka nesenajā Latvijas vēsturē bija gads, kad ārvalstu tiešās investīcijas aizplūda no latvju zemes vēl straujāk nekā 2016. gadā. Tas bija slavenais 2009. gads, kad uzkrātās tiešās ārvalstu investīcijas samazinājās par 54 miljoniem eiro. Taču tolaik Latvijas IKP uzvedās pagalam nejauki. Togad salīdzināmās cenās IKP gada laikā samazinājās par 14,3%.

Taču tas bija laiks, kad IKP aprēķināšanas metodes vēl nebija tik rafinētas kā mūsdienās. Pašlaik Latvija ir pasaules inovāciju līderis IKP aprēķinos. Mēs esam radījuši IKP, kas aug bez investīcijām, bez ārvalstu kapitāla ienākšanas utt. Šāda IKP radīšana noteikti būs Latvijas galvenais pienesums pasaules vēsturē - ekonomikas teorijas attīstībā.

Taču nebūsim pārāk bargi. Rezultāts, ka cerēto 5% un Finanšu ministrijas oficiāli prognozēto 3% vietā Latvijas IKP 2016. gadā auga tikai par 2%, nozīmē, ka Latvijas ekonomikai pērn neklājās viegli. Iecerētais nav izdevies, un tas ir smags laiks Latvijas ekonomikai. Grūtību laiks ikvienai ģimenei un arī valstij ir patiesības mirklis. Tikai grūtā brīdī var saprast, kuri draugi patiešām ir draugi, bet kuri tikai izliekas par draugiem. Draugs, kurš pieprasa nekavējoties atgriezt atpakaļ investēto brīdī, kad tev finansiāli ir ļoti smagi, nav draugs. Tas ir riebeklis, kurš padara tavu grūto brīdi vēl smagāku.

2016. gadā Latvijai klājās grūti. Tranzīta nozarei un celtniecībai bija lieli mīnusi, ES fondi kavējās kā nakts tramvajs. Tie, kas šādā laikā izņem savus kapitālus no Latvijas ekonomikas, nav mūsu draugi. Tie ir nelieši, kas, latvju zemei iekrītot slīkšņā, ar kāju mūs iemīs purva rāvā vēl dziļāk.

Gaidāms, ka mūsu draugi ir Latvijas NATO partneri, solidaritātes jūtu paņemtās Eiropas bagātākās valstis, kuru biznesa līderiem ir morāls pienākums palīdzēt Latvijai pārvarēt ģeopolitiskās satricinājumu radītās grūtības.

Atveram Latvijas Bankas apkopoto statistiku un saskaitām, kuras valstis 2016. gada laikā visvairāk samazināja savu uzkrāto tiešo ārvalstu investī ciju atlikumu Latvijā. Kuri pirmie pameta Latviju 2016. gada grūtību laikā?

Saskaitījām! 2016. gada laikā Zviedrija izveda no Latvijas vairāk nekā pusmiljardu eiro lielu kapitālu. Vācija aizskaitīja no Latvijas 134 miljonus eiro tiešo investīciju. Nīderlande aizskaitīja 60 miljonus, bet Lielbritānija 44 miljonus eiro. Pat Norvēģija izņēma no Latvijas ekonomikas un aizskaitīja uz citām zemēm 34 miljonus no savām tiešajām ārvalstu investīcijām.

Tādi tie NATO un ES varenie ir! Kad jāskaita peļņa - draugu ka biezs, kad IKP negrib augt vēl straujāk, tad kapitālu momentā aizved.

Kuri tad glāba Latvijas ekonomiku? Kas bija lielākie tiešie ārvalstu investori Latvijā pēdējo divu gadu laikā?

2015. gada lielākie identificētie ārvalstu investori bija Kipra (plus 250 milj. eiro), Igaunija (plus 150 milj. eiro) un Krievija (plus 100 milj. eiro). Savukārt 2016. gadā lielākie tiešie ārvalstu investori bija Luksemburga (plus 188 milj. eiro), Lietuva (plus 159 milj. eiro) un tā pati Krievija (vēl plus 142 milj. eiro).

Tā kā zem Kipras karoga savulaik Latvijā ienāca Uralchem Freight Limited investīcijas, bet ar Luksemburgas karogu Latvijā investēja Uralvagonzavod, tad diemžēl ir jāpieņem, ka mums ir jāpateicas Kiprai un Luksemburgai tikai par to, ka ar Krieviju saistīts kapitāls Latvijā ienāk no šo zemju adresēm.

Grūtā brīdī mēs varam paļauties tikai uz kaimiņu valstīm - Lietuvu, Igauniju un Krieviju, bet izslavētā Eiropas solidaritāte vairāk izskatās kā batonu spraušana neizglītotām nācijām.