Pieaugot Baltijas un Latvijas iedzīvotāju interesei par ieguldījumiem, palielinās arī krāpnieku aktivitāte, izmantojot arvien jaunus veidus, lai iegūtu personīgo labumu.
Mājsaimniecību uzkrājumu līmenis, kas vēsturiski Latvijā bijis zems, pandēmijas laikā ir būtiski palielinājies, sasniedzot 12 miljardus eiro, tomēr atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem, kas brīvo naudu arvien aktīvāk investē akcijās un fondos, Latvijas iedzīvotāji lielākoties uzkrāj kontos vai depozītos, kur peļņas iespējas ir tuvu nullei, liecina Citadeles meitas uzņēmuma CBL Asset Management apkopotā informācija.
Valdība šonedēļ apņēmās izpildīt no Briseles saņemtu rīkojumu, ka pilnībā jāpārtrauc termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšana par ieguldījumiem Latvijas ekonomikā.
Briselē sacerētā un uz Latviju tikai tagad rakstveidā atsūtītā prasība «likvidēt visas ieguldītājiem domātās sistēmas, kas paredz pilsonības vai uzturēšanās atļaujas iegūšanu», liek domāt tā, ka Latvija ir kārtējo reizi pārsteigusies pēc pirmā svilpiena izpildīt tādas prasības, kādas citas valstis līdz šim ignorējušas.
Vairums ārvalstu investoru, kuri ir ieguldījuši Latvijā, nākamajos gados plāno palielināt investīcijas, liecina 2017.gada Ārvalstu investīciju vides indekss.
Pagājušā gada nogalē valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plāni 65,6% gadījumu bija veikuši ieguldījumus Latvijā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati.