Valsts fondēto pensiju plānu ieguldījumim 65,6% gadījumu bijuši Latvijā

Pagājušā gada nogalē valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plāni 65,6% gadījumu bija veikuši ieguldījumus Latvijā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati.

Latvijā ieguldīti 46,563 miljoni latu no kopējiem ieguldījumiem 70,95 miljonu latu vērtībā. Kopējie ieguldījumu plānu līdzekļi pagājušā gada noslēgumā bija pieauguši par 52,9%, salīdzinot ar 2008.gadu, kad ieguldījumi veidoja 46,404 miljonus latu.

Tomēr, salīdzinot pa ceturkšņiem, pērnā gada decembra beigās valsts fondētu pensiju shēmu ieguldījumu īpatsvars Latvijā no kopējiem ieguldījumiem samazinājās, jo gada sākumā ieguldījumi Latvijā tika veikti 69% gadījumu.

Otrajā vietā pēc ieguldījumu plāna ģeogrāfiskā izvietojuma seko Luksemburga, kurā ieguldīti 8,5% no kopējiem ieguldījumiem 6,023 miljonu latu vērtībā. Luksemburgai seko Francija ar 6,9% un 4,89 miljonu latu ieguldījumiem.

Īrija ar 4,4% un 3,135 miljoniem latu atrodas ceturtajā vietā.

Kopumā valsts fondēto pensiju ieguldījumi plāni pagājušā gada nogalē bija ieguldījuši 33 dažādās valstīs, bet tikai deviņās valstīs ieguldījumu kopējais apjoms pārsniedza 1%.

Kā ziņots, valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu vidējais svērtais gada ienesīgums 2009.gada ceturtajā ceturksnī bijis 12,33%, liecina FKTK dati.

Lielāko ienesīgumu pagājušā gada ceturtajā ceturksnī nodrošināja aktīvie plāni, kuru gada ienesīgums bija 13,52%. Tiem seko sabalansētie plāni ar 9,69% ienesīgumu, bet konservatīvo plānu ienesīgums bijis 9,03%.

Latvijā darbojas desmit valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāji, kuri piedāvā 27 dažādus ieguldījumu plānus.

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem Valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku skaits no 1 065 564 2008.gada decembra beigās pagājušā gada decembra beigās bija pieaudzis par 2,9% līdz 1 096 007.

627 292 no shēmu dalībniekiem bija pakļauti obligātajai reģistrācijai, bet atlikušie reģistrējušies brīvprātīgi.

Latvijā

Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Autortiesību likumā, kas paredz iespēju Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) ierobežot pirātiskās tīmekļvietnes, kas nelegāli piedāvā kinofilmas, mūziku un citus autordarbus.

Svarīgākais