Padzīs no Latvijas vēl atlikušos ieguldītājus

Valdība šonedēļ apņēmās izpildīt no Briseles saņemtu rīkojumu, ka pilnībā jāpārtrauc termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšana par ieguldījumiem Latvijas ekonomikā.

Atbilstoši oficiālajai terminoloģijai, valdība uzdeva atbildīgajām ministrijām līdz jūnijam sagatavot likuma grozījumus TUA izsniegšanas ierobežošanai. Pēc valdības sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš taisnojās, kāpēc valdība tomēr nav burtiski izpildījusi prasību oficiāli «likvidēt visas ieguldītājiem domātās sistēmas, kas paredz pilsonības vai uzturēšanās atļaujas iegūšanu». Šī prasība ir citāts no Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas vēstījuma, kas pagājušā gada beigās tika piesūtīts arī Neatkarīgajai. Vēstījuma autori līdz tam Latvijas sabiedrībai neizteica neko, bet pēc pieredzes ar Latvijas komercbanku sagraušanu pēc tikpat nepazīstamās organizācijas Moneywal instrukcijām jau bija skaidrs, kas tālāk sekos.

Atšķirība starp banku un būvniecības nozaru graušanas izpildi tāda, ka banku lobijs Latvijā bija daudz spēcīgāks par būvnieku lobiju un spēja novilcināt pēc būtības analogu prasību izpildi no 2014. gada līdz 2018. gadam, kad 13. februārī iniciatīvu uzņēmās ASV ar draudiem uzlikt sankcijas ABLV Bank. Šie draudi izpildīti netika, jo ABLV Bank paziņoja par pašlikvidāciju, kas lielā mērā reprezentē notiekošo visā banku nozarē. Proti, divus gadus pēc ASV paziņojuma bankas Latvijā tikai pēc nosaukuma ir bankas, bet pēc būtības tās ir elektronisko norēķinu centrāles, kas pārliek naudu no uzņēmumu kontiem uz šo uzņēmumu darbinieku algas kontiem un no algas jeb norēķinu kontiem uz komunālo u.c. pakalpojumu sniedzēju un preču pārdevēju kontiem. Depozītkonti Latvijā pēc būtības likvidēti līdz ar depozītprocentiem un kredīti sāk līdzināties valsts privilēģijām apmēram tāpat, kādi tie bija Padomju Savienībā.

Būvnieki savu spēli zaudēja jau 2014. gada pavasarī līdz ar Saeimas balsojumu par tādiem Imigrācijas likumu grozījumiem, kas padarīja TUA iegūšanu Latvijā par izņēmuma gadījumiem, kad TUA kalpoja par piesegu kaut kādām citām interesēm. Rezultātā ieguldījumi Latvijas nekustamajos īpašumos saruka no 397,3 miljoniem eiro 2014. gadā līdz 13,7 miljoniem eiro pagājušā gada pirmajā pusē. Protams, gada un pusgada rezultātu salīdzinājums prasa korekciju, bet summas samazināšanās piecus gadus pēc kārtas neatstāj vietu pieņēmumiem, ka pagājušā gada otrajā pusē būtu palielinājusies naudas plūsma uz Latviju. Nekustamo īpašumu attīstītāji un būvētāji nodrošina lauvas tiesu no TUA naudas plūsmas. Ieguldījumu samazinājums no 397,3 līdz 13,7 miljoniem eiro jau nosaukts, bet kopējais ieguldījumu sarukums tajā pašā laikā ir no 447,5 līdz 15,2 miljoniem. Tas apliecina, ka jau Ministru prezidenta Valda Dombrovska laikā ministrijas bija izpildījušas uzdevumu panākt, lai no Latvijas pazustu visi ieguldījumi. Simptomātiski, ka drīz vien pēc tam no Latvijas Briseles virzienā pazuda arī V. Dombrovskis. Pēc analoģijas var pieņemt, ka K. Kariņš rīkojas tāpat kā V. Dombrovskis, lai sasniegtu to pašu, ko sasniedzis V. Dombrovskis. Gan jau Briselē K. Kariņa darbošanos novērtēs pēc būtības un atzīs, ka praktiski neizpildāmu TUA iegūšanas noteikumu ieviešana ir tas pats, kas deklarācija par TUA aizliegšanu. Lai visiem viss būtu skaidrs, K. Kariņš stāstīja par savu pārliecību, ka TUA būtu jālikvidē, taču koalīcija nav pieņēmusi tādu formulējumu. No otras puses, tieši tāpēc K. Kariņa nopelni jo lielāki, ka Briseles prasība izpildīta par spīti pretestībai.