Latvijā to tik spilgti neredz, bet Igaunijā ir pamanīts: 140 gadu laikā Baltijas jūras līmenis nav bijis tik zems kā pašlaik – 67,4 centimetrus zem parastās normas. To radījis anticiklons un neliels, bet gana pietiekams vējš no austrumiem, kas aiznesis milzīgas ūdens masas – aptuveni 275 kubikkilometrus – rietumu virzienā un caur Ērezundu uz Ziemeļjūru.
Igaunijas Transporta administrācija svētdien, 8. februārī, oficiāli atklājusi 17 kilometrus garu ledus ceļu starp Igaunijas lielākajām salām – Hījumā un Sāmsalu, ziņo TV3.
Par 65 kilometrus garo Suvalku koridoru faktiski zina visi. Kad Baltijas valstis un Polija pievienojās NATO, Suvalku koridors starp Poliju un Lietuvu kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu. Ja starp Krieviju un Baltkrieviju no vienas puses un NATO no otras puses izceltos militārs konflikts, Suvalku koridora ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis. Bet ir vēl viens zemes gabals, kas gan atrodas Baltijas jūrā, un tas, iespējams, ir mūsu drošībai ievainojamāks par Suvalkiem. Tā ir Igaunijai piederošā Hījumā sala.
Aizvadītajā nedēļā Lietuvā un Igaunijā, tāpat kā pie mums, daudz sniga un kļuva auksti kā ziemā... Arī kaimiņvalstīs ļaudis redzēja spožo “krītošo zvaigzni” – bolīdu. Bet neaprima politiskā dzīve un dažādi tiesu darbi. Par šīm aktualitātēm lasiet šo “nra.lv” Baltijas preses apskatu.