Ģenerālprokuratūra

Saeimas Juridiskā komisija šodien vienbalsīgi atbalstīja tiesneša Jura Stukāna iecelšanu ģenerālprokurora amatā.

Ģenerālprokurora amata kandidāts, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns definējis kritērijus, uz kuriem balstoties, iespējams, varētu sekot prokuratūras iestāžu reorganizācija, ja viņš nonāktu ģenerālprokurora amatā.

Ģenerālprokurora amata kandidāts, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns ir šokēts par Ģenerālprokuratūras telpu stāvokli, to viņš atzina raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu".

Ja Saeima ģenerālprokurora amatā apstiprinās Tieslietu padomes izvirzīto Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Juri Stukānu, prokuratūru sagaidīs lielas reformas, pauž pats kandidāts.

Tieslietu padome šodien par piemērotāko ģenerālprokurora amata kandidātu nolēma virzīt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Juri Stukānu.

Latvijas Republikas prokuratūra ir iepirkusi tādas videonovērošanas kameras, kas neatbilst valsts drošības iestāžu rekomendācijām. Turklāt problēmas var rasties finanšu iestādēm, kas apkalpojušas darījumus, jo abi ražotāji atrodas Amerikas Savienoto Valstu sankciju sarakstā. Tā secinājusi Ārlietu ministrija.

Ģenerālprokuratūra uzskata, ka ar iepirkumiem, kuros iestāde šogad tikusi pie ASV sankcionētos uzņēmumos ražotām videonovērošanas kamerām, viss ir labākajā kārtībā – ko gribēja, to arī nopirka. Tomēr Ministru prezidenta birojs par to nav tik drošs un uzdevis sākt pārbaudi.

Latvijas Republikas Prokuratūra, kas teorētiski ir viens no tiesiskas un godīgas valsts stūrakmeņiem, iekūlusies neglītā skandālā. Īsā laika posmā iestāde veikusi divus videonovērošanas kameru iepirkumus, un abi izskatās sarunāti. Turklāt iegādātās iekārtas ražojuši Ķīnas uzņēmumi, kas iekļauti ASV sankciju sarakstā, un tas prokuratūrai bijis zināms vēl pirms līgumu noslēgšanas.

Nesankcionētā mītiņā pie Ģenerālprokuratūras, atbalstot Dānijā apcietināto Kristīni Misāni un prasot viņas izdošanu Latvijai, pirmdien pulcējas ap 30 cilvēku

Norāde uz Finanšu izlūkošanas dienestu (FID) bija galvenais moments Ģenerālprokuratūras skaidrojumā, kāpēc tā 28. janvārī sapulcinājusi visu Latvijas izmeklēšanas iestāžu pārstāvjus uz darbošanos, kas ļoti atgādināja jau gandrīz divus gadus kā slēgtās ABLV Bank ieņemšanu triecienā.

Uz Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora amata vakanci pieteikušās četras personas, pastāstīja prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.

Aizvien karstākām kļūstot attiecībām starp tieslietu ministru Jāni Bordānu un Ģenerālprokuratūru, nostiprinās arī pārliecība, ka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers savu amatu pirms laika, kā to vēlētos Jaunā konservatīvā partija, visticamāk, nezaudēs. Arī J. Bordāna izsūtītās vēstules ārvalstu vēstniecībām Latvijā, visticamāk, paliks bez sekām, koalīcijas vairākumam ļaujot, ka konflikts noslāpē pats sevi.

Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera izveidotā komisija pašreizējā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) priekšnieka Viestura Burkāna darbu par 2017.gadu novērtējusi kā ļoti labu, pastāstīja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Ģenerālprokuratūra mudina izslēgt no advokatūras rindām divus advokātus, kurus tiesa ir atzinusi par maksātnespējīgiem.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers uzskata, ka Latvijā ir pietiekami daudz atbilstošu pretendentu uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatu.

Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs kā ģenerālprokurora amata kandidātu virzīs pašreizējo ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru.

Metodes, kā virzīt pierādījumu vākšanu pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, vismaz savulaik radījušas nesaskaņas pat starp Ģenerālprokuratūras virsprokuroriem un tālaika ģenerālprokuroru. Tas atklājās aizvadītā gada pašās beigās rakstveida pierādījumu pārbaudes laikā tā dēvētajā Lemberga krimināllietā, kura kopš 2009. gada 16. februāra tiek iztiesāta Rīgas apgabaltiesā.

Saeima šodien nolēma atļaut veikt kratīšanu parlamentārieša Sergeja Potapkina (S) dzīvesvietā.

Deputāts Sergejs Potapkins (S) neiebilst pret kratīšanu savā dzīvesvietā gadījumā, ja Ģenerālprokuratūra un Finanšu policijas izmeklētāji uzskata to par nepieciešamu. Par to Potapkins vienojies ar procesa virzītāju vēl pirms Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdes, aģentūru LETA informēja partijas "Saskaņa" preses pārstāve Katrīna Iļjinska.

Ģenerālprokuratūra lūgusi Saeimu ļaut veikt kratīšanu parlamenta deputātam Sergejam Potapkinam (S) piederošā īpašumā, aģentūru LETA informēja Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.