Pusgadu pēc pašvaldību vēlēšanām trešdaļai amatpersonu vēl nav pielaides valsts noslēpumam

Šī gada pašvaldību vēlēšanas bija pirmās, pēc kurām ieceltajiem domju vadītājiem obligāti ir jāsaņem pielaidi valsts noslēpumam. Kā skaidro Saeimas Nacionālās drošības komitejas vadītājs, šī prasība ir svarīga, jo civilās aizsardzības plānā ir arī militārā sadaļa. Iespējama iebrukuma gadījumā to noteikti būtu jāpārzina pašvaldības mēram. Pagaidām Valsts drošības dienests (VDD) ir izvērtējis aptuveni trešdaļu pašvaldību vadošās amatpersonas, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

VDD vērtēšanas laikā iegūst arī operatīvo informāciju, kas, savukārt ir slepena. “Šis ir ļoti liela apjoma darbs, jo šis nav formāls darbs. Kāds varbūt iedomājās, ka viņiem (VDD - red.) ir jāpārbauda datu bāzē, vai persona ir sodīta administratīvi. Šis ir liels informācijas vākšanas darbs, bet arī operatīvais darbs, kur jāvāc informācija,” stāsta Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (JV).

Kā 2024. gada pārskatā raksta VDD, “vairumā gadījumu personām piekļuvi valsts noslēpumam liedza vairāku iemeslu dēļ”. Daži no biežākajiem iemesliem speciālās atļaujas atteikumam ir, piemēram, regulāra ceļošana uz Krieviju vai Baltkrieviju, kā arī citām Krieviju atbalstošām valstīm; izdarīti noziedzīgi nodarījumi, tostarp dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana; alkohola, narkotiku, azartspēļu vai cita atkarība, kā arī citi iemesli.

Arī personai izvirzīta apsūdzība ir viens no iemesliem, kas drošības dienestam var dot pamatu apšaubīt personas uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu, taču apsūdzība pati par sevi var nebūt izšķiroša pielaides saņemšanai.

Drošības iestāžu lēmumus pārsūdz reti

Pērn Valsts drošības dienests liedza pieeju valsts noslēpumam 21 gadījumā. Trīs cilvēki dienesta lēmumu pārsūdzēja, vēršoties pie ģenerālprokurora. Taču visas trīs pārsūdzības noslēdzās ar to, ka ģenerālprokurors Valsts drošības lēmumu atzina par pamatotu un to atstāja spēkā.

Pavisam ģenerālprokuratūrā pērn izskatīja deviņas sūdzības par valsts drošības iestāžu lēmumiem sakarā ar atteikumu izsniegt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam vai speciālās atļaujas kategorijas pazemināšanu. Šogad šādu sūdzību skaits ir audzis. Proti, tādas ir 14, norāda ģenerālprokuratūrā.

Vēl vērtē 36 pašvaldību vadošās amatpersonas

Tieši šī gada pašvaldību vēlēšanas bija pirmās, pēc kurām pašvaldību vadītājiem bija nepieciešama pielaide valsts noslēpumam. Šādas izmaiņas 2023. gada nogalē rosināja prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš argumentēja, ka tieši valsts apdraudējuma apstākļos pašvaldību vadītājiem svarīgi iepazīties ar klasificētām valsts drošības iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku veiktām apdraudējuma analīzēm. Pašreiz spēkā esošā kārtība nosaka, ka pielaide valsts noslēpumam nepieciešama pašvaldību priekšsēdētājiem, izpilddirektoriem un viņu vietniekiem.

Aizvadītās nedēļas vidū bija izvērtēts 81 pieteikums, lai saņemtu pielaidi valsts noslēpumam. Atskaitot Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni, pārējiem 80 cilvēkiem pielaidi piešķīra. Vienam no viņiem to izsniedza uz saīsinātu termiņu jeb diviem gadiem. Vēl vērtēšana turpinās 36 pieteikumiem. Pārbaudes termiņš ir trīs mēneši, taču to var pagarināt līdz sešiem mēnešiem.

Drošības dienests norāda, ka biežākie iemesli pārbaudes termiņa pagarināšanai ir ļoti plašs pārbaudāmās informācijas apjoms, apgrūtināta ziņu ieguve par noteiktiem personas dzīves posmiem, piemēram, uzturēšanās periodiem ārvalstīs, kā arī pārbaudē konstatēti riska faktori, kuru izvērtēšanai nepieciešams papildu laiks.

Starp 36 vadošajām amatpersonām, kuras drošības dienests joprojām vērtē, ir arī Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs un abi viņa vietnieki - Aleksejs Stecs un Jānis Tutins (visi trīs ievēlēti no "Latvija pirmajā vietā"/"Kopā Latvijai" kopīgā saraksta).

Ņemot vērā, ka dienesta atzinuma vēl nav, viņi neesot apsprieduši, kas notiktu domē, ja visas trīs vadošās amatpersonas pielaidi nesaņemtu.

Pielaidi saņēmušo vārdus neatklāj

Šobrīd nav zināmi vārdi visiem, kas pielaidi valsts noslēpumam saņēmuši. To nezinot arī par pašvaldībām atbildīgais ministrs. “Valsts drošības dienests informē mūs par situāciju, kad pašvaldības augstajai amatpersonai, vai tas ir priekšsēdētājs vai vietnieks, pielaide valsts noslēpumam ir liegta,” pauž Čudars. Izdarīt secinājumus par visām pašvaldību amatpersonām varēs nākamā gada sākumā, kad apritēs seši mēneši jeb maksimālais amatpersonu pārbaudes termiņš.

Vienīgais, kuram drošības dienesta lēmums jaunā gada sākumā vēl varētu nebūt, ir Ogres novada mērs Egils Helmanis (NA), kurš joprojām atrodas darba nespējā. Viņu “de facto” satika domes ēkā, kad devās uz sarunāto interviju ar vicemēru. Helmaņa pienākumus pilda priekšsēdētāja vietnieks Andris Krauja (ievēlēts no NA), kuram pielaide valsts noslēpumam ir piešķirta.

Ja Helmanis neatgriezīsies darbā līdz mēneša beigām, domei būtu tiesības lemt par viņa pilnvaru apturēšanu līdz brīdim, kad viņš spēs atsākt darbu. “Šobrīd katrā ziņā šī priekšsēdētāja prombūtne ir likumā noteikta. Tā kā nekas prettiesisks tur nav, par to šobrīd runas nav bijušas un neviens priekšlikums ne no viena nav nācis par šo. Tā kā šis jautājums šobrīd netiek izskatīts vispār darba kārtībā,” norāda Krauja.