Gaisa kvalitātes mērījumu stacijās veiktie mērījumi parāda, ka lielākās gaisa kvalitātes problēmas un Pasaules Veselības organizācijas standartiem neatbilstoša gaisa kvalitāte konstatēta Rīgā, Liepājā un Rēzeknē, izriet no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotā "Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna 2019.-2030.gadam".
Sauss un piesārņots gaiss mājoklī, īpaši rudens un ziemas sezonā, rada dažādas veselības problēmas un sliktu pašsajūtu. Ar to saskaras gan bērni, gan pieaugušie un, protams, īpaši cilvēki ar alerģiskām reakcijām. Lai cīnītos ar sausu un piesārņotu gaisu, vidēji 50% baltiešu piekopj dažādas “tautas metodes”, savukārt 30% nepievērš uzmanību gaisa kvalitātei, liecina Philips veiktajā aptaujā Baltijas valstīs.
Latvijas meteodienesta nule publiskotais pārskats par gaisa kvalitāti pagājušajā gadā tuvina valsti tiesvedībai ar Eiropas Komisiju, jo valdība ilgstoši nepilda Eiropas Savienības uzlikto pienākumu sargāt savu pilsoņu plaušu veselību. Gaiss, ko elpojam, ir pārāk piesārņots, bet iespēja, ka līdz 2020. gadam tas pēkšņi kļūs ievērojami tīrāks, līdzinās nullei.
Sausuma, vēja, ugunsgrēku un citu faktoru dēļ daudzviet Eiropā, arī Latvijā, ievērojami pasliktinājusies gaisa kvalitāte, liecina meteoroloģiskā informācija.
Putekļu daudzumu Rīgā var samazināt, pieņemot politiskus un saimnieciskus lēmumus, tostarp, regulāri uzkopjot ielas un ziemā ielu kaisīšanā izmantojot alternatīvus pretslīdes līdzekļus, atzina vides zinātnieks un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesors Māris Kļaviņš.
Visnepieejamākie un neērtākie atkritumu šķirošanas laukumi ir Rīgā, šādu viedokli diskusijā par zaļākas un tīrākas Latvijas veidošanu šodien pauda vairāki pieaicinātie eksperti.
Gaisa kvalitāte valstī patlaban ir atbilstoša un neapdraud cilvēku veselību, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Veselības inspekcijas (VI) vadītāja Indra Dreika.
Politiķis Dmitrijs Golubevs (V) vietnē "Twitter" dalījies ar pašportretu, kurā seju aizsedzis ar celtniekiem raksturīgo sejsegu, kas pasargā no putekļu un citu gružu piekļūšanas sejai.
Saskaņā ar Starpvaldību klimata pārmaiņu paneļa (IPCC) pētījuma datiem, Latvijas iedzīvotāji ik gadu kopā zaudē aptuveni 10 000 dzīves gadu, elpojot nekvalitatīvu gaisu iekštelpās, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) konferencē sacīja IPCC pētniece Diāna Irge-Forzaca
Līdzīgi kā citos gados, arī šomēnes sausais laiks veicinājis gaisa kvalitātes pasliktināšanos Rīgas centra ielās, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) operatīvā informācija.
Rīgas dome šonedēļ “Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu 2016. – 2020. gadam”(Programma). Pēc Rīgas domes pasūtījuma Programmu izstrādāja SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” sadarbībā ar “Cambridge Environmental Research Consultants Limited”. Programmas ietvaros ir veikta gaisa kvalitātes analīze Rīgas pilsētā, ietverot arī Rīgas brīvostas teritoriju un tai piegulošās apkaimes, kā arī izstrādāti priekšlikumi gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumiem.
Latvijai nav izdevies efektīvi risināt pārmērīgas PM10 — sīku gaisa nestu daļiņu — emisijas, kas lielā koncentrācijā var būt bīstamas cilvēkiem. Latvijai tiek doti divi mēneši laika vajadzīgo pasākumu veikšanai, pretējā gadījumā Komisija var iesniegt lietu Eiropas Savienības Tiesā.