Sauss un piesārņots gaiss mājoklī, īpaši rudens un ziemas sezonā, rada dažādas veselības problēmas un sliktu pašsajūtu. Ar to saskaras gan bērni, gan pieaugušie un, protams, īpaši cilvēki ar alerģiskām reakcijām. Lai cīnītos ar sausu un piesārņotu gaisu, vidēji 50% baltiešu piekopj dažādas “tautas metodes”, savukārt 30% nepievērš uzmanību gaisa kvalitātei, liecina Philips veiktajā aptaujā Baltijas valstīs.
Vairāk nekā 70% Baltijas aptaujas respondentu piekrīt, ka sauss un piesārņots gaiss būtiski ietekmē cilvēka veselības stāvokli un pašsajūtu.
Populārākā problēma, ar kuru saskārušies respondenti sausa un piesārņota gaisa ietekmē, ir sausa deguna gļotāda - to atzīmē 71% Latvijā, 80% Lietuvā un 87% Igaunijā. Ārsti norāda, ka sausa deguna gļotāda var pārtapt arī nopietnākās veselības problēmās, ja šī problēma netiek risināta.
Savukārt ar aizkritušu kaklu ir saskārušies 37% Lietuvas un 49% Latvijas un Igaunijas aptaujāto respondentu. Bieži vien tādi simptomi tiek uzskatīti par rudens vai ziemas saslimšanu laika apstākļu ietekmē, tomēr ir svarīgi pievērst šādām problēmām lielāku uzmanību un noskaidrot to patieso cēloni. Mazāk, bet tomēr daļa respondentu atbild, ka sausa gaisa ietekmē biežāk nākas slimot - tie ir 25% Latvijā, 20% Lietuvā un 15% Igaunijā.
Gaiss mājokļos pavisam noteikti ir jāmitrina un jāattīra, tomēr cilvēki par to bieži vien aizmirst vai pat nav aizdomājušies. Pavisam noteikti ir jāsāk ar to, ka tiek pārbaudīts un izmērīts gaisa piesārņojums un mitrums mājoklī. Taču, kā parādā Philips veiktā aptauja, problēma sākas ar to, ka 61% aptaujāto Latvijā, 53% Lietuvā un 49% Igaunijā par gaisa piesārņojumu un gaisa mitrumu nav nedz interesējušies, nedz mērījuši gaisa kvalitāti mājoklī. Lai precīzi noteiktu gaisa mitrumu telpā, var izmantot higrometrus un psihometrus. Optimāls gaisa mitrums telpās, it īpaši tajās, kurās uzturas bērni, ir 40% - 60%. Nenoliedzami, sausa gaisa klātbūtni telpā var just arī bez šīm ierīcēm - āda kļūst sausa, elektrizējas mati un, no rīta pamostoties, rodas sausa kakla sajūta. Protams, par to signalizē arī dzīvnieku veselība un telpaugu stāvoklis.
Tomēr, pat saskaroties ar normai neatbilstošu gaisa mitrumu telpās, cilvēki lielākoties nepievērš uzmanību gaisa kvalitātei vai izvēlas izmantot daudz un dažādas “tautas metodes”. 48% Latvijas, 44% Lietuvas un 51% Igaunijas aptaujāto respondentu izmanto “tautas metodes”, lai gaisu telpās uzturētu tīru un pietiekoši mitru. Izteiktāk tas vērojams tieši sieviešu vidū - Lietuvā “tautas metodes” piekopj 51% sieviešu un 37% vīriešu, Latvijā 54% sieviešu un 43% vīriešu, Igaunijā 54% sieviešu un 48% vīriešu.
Aptuveni 30% baltiešu vispār nepievērš uzmanību gaisa kvalitātei mājoklī, 32% latviešu, 30% igauņu un 29% lietuviešu. Un tie pārsvarā ir vīrieši no 16 līdz 29 gadus jauni.