Pētniece: Latvijas iedzīvotāji ik gadu kopā zaudē ap 10 000 dzīves gadu, elpojot nekvalitatīvu gaisu

Saskaņā ar Starpvaldību klimata pārmaiņu paneļa (IPCC) pētījuma datiem, Latvijas iedzīvotāji ik gadu kopā zaudē aptuveni 10 000 dzīves gadu, elpojot nekvalitatīvu gaisu iekštelpās, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) konferencē sacīja IPCC pētniece Diāna Irge-Forzaca

Viņa skaidroja, ka nekvalitatīva gaisa elpošana ilgtermiņā cilvēkiem spēj palielināt risku saslimt ar kardiovaskulārām slimībām vai plaušu vēzi, taču šo rādītāju spēj mainīt pašvaldības, tiecoties padarīt mājas energoefektīvākas, jaunajos ēku projektos ierīkojot gaisa filtrus un kondicionierus ar zemu enerģijas patēriņu, kā arī veicot efektīvu pilsētplānošanu un darba plānošanu.

Kā piemēru viņa minēja praksi pašvaldībām veidot atsevišķus biznesa rajonus, kas attiecīgi pagarina attālumu no citiem pilsētas rajoniem. Līdz ar to, apvienojot biznesa un dzīvojamās ēkas vienkopus, iespējams uzlabot arī ārējā un iekštelpu gaisa kvalitāti. Pētniece arī norādīja, ka oglekļa dioksīda (CO2) koncentrāciju gaisā var samazināt arī ar elektronisko pakalpojumu ieviešanu pašvaldībās, kas mazina iedzīvotāju nepieciešamību pārvietoties ar motorizēto transportu.

Pašvaldības var arī aicināt iedzīvotājus privātā auto vietā izmantot velosipēdus vai sabiedrisko transportu, ko, pēc Irges-Forzacas teiktā, var palīdzēt veicināt harizmātisks pašvaldības līderis. Tāpat līdzās parku izveidei, arī ēku būvniecībā iespējams izmantot organiskos materiālus, mazinot CO2 emisiju apmērus nepieciešamo materiālu gatavošanas un ēkas celtniecības procesā.

Saskaņā ar IPCC pētījumā apkopotiem datiem, aptuveni 80% no visas pasaules iekšzemes kopprodukta tiek radīts tieši pilsētās, līdz ar to, arī no 71% līdz 76% no visām oglekļa dioksīda emisijām rodas enerģijas ražošanas rezultātā.