Pagājušā gada decembra beigās Latvijas konsolidētā kopbudžeta bilancē bija deficīts 1,8% apmērā no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 733,1 miljons eiro, liecina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) publiskotā informācija.
Augstas ģeopolitiskas spriedzes un joprojām ierobežojošās Eiropas Centrālā bankas (ECB) monetāras politikas apstākļos straujāka Latvijas ekonomikas izaugsme būtu brīnums, un, ņemot vērā sarukušo inflāciju, budžeta ieņēmumu pieaugums šogad varētu būt lēnāks, intervijā aģentūrai LETA atzina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Valsts parāda attīstība nākamajos gados uzrāda augošu tendenci, turklāt diezgan strauji pieaug arī valsts parāda procentu maksājumu apmērs - no 0,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2023.gadā līdz 1,4% no IKP 2027. un 2028.gadā, uzraudzības starpziņojumā par Latvijas Stabilitātes programmu 2024.-2028.gadam norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).
Latvijas ekonomikas galvenais nākotnes izaicinājums ir paātrināt izaugsmi, jo tikai iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums nodrošinās pamatu stabilam budžeta pieaugumam, jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).
Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka intervijā aģentūrai "Leta" norāda, ka valdībai šobrīd nav daudz iespēju kontrolēt inflāciju, jo to lielā mērā nosaka ārējie faktori.
Pastāv vairāki lejupvērsti ekonomiskie riski, kuru iestāšanās varētu pasliktināt situāciju ekonomikā un pastāv augsta varbūtība sagaidīt vēl vienu valsts parāda pieauguma vilni, informē Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) pārstāvji.
Augošās inflācijas apstākļos pārmērīga valsts budžeta deficīta kāpināšana stimulē patēriņa cenu kāpumu, kas palielina sociālo spriedzi, kā arī mazina uzņēmumu konkurētspēju, jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst Fiskālās disciplīnas padome (FDP).
Valsts finanses patlaban ir kontrolējamā, bet trauslā līdzsvarā, tāpēc Latvijai ir ļoti piesardzīgi jāplāno turpmākie papildu izdevumi, jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).
Valdības atbalsta pasākumu ietekme Covid-19 krīzē uz valsts budžetu jau patlaban ir kritiski liela un šogad sasniegs 2,1 miljardu eiro jeb 6,8% no IKP. Tāpēc Fiskālās disciplīnas padome aicina valdību arī turpmāk būt fiskāli atbildīgai un pakāpeniski turpināt atbalsta izbeigšanu, ja epidemioloģiskā situācija to atļaus. Ja rudenī būs jāievieš jaunus atbalsta instrumentus, tiem jābūt samērīgiem, efektīviem un labi mērķētiem. Uz to jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 14 par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst Fiskālās disciplīnas padome (FDP).
Fiskālās disciplīnas padomi (FDP) satrauc valsts Covid-19 krīzes laikā būvniecības nozarei sniegtais atbalsts, kas bijis nevietā, turklāt bijis politiski, nevis ekonomiski pamatots, šādu nostāju intervijā "Latvijas Avīzei" paudusi FDP vadītāja Inna Šteinbuka.
Fiskālās disciplīnas padome aicina valdību ļoti uzmanīgi izvērtēt jaunu atbalsta instrumentu ieviešanu Covid-19 krīzes mazināšanai un sākt domāt par esošā atbalsta pakāpenisku izbeigšanu, ja inficēšanās rādītāji samazināsies.
Neskatoties uz Covid-19 krīzi, kad valsts budžeta deficīts un valsts parāda pieaugums ir loģisks un pieļaujams, valdībai jau šobrīd ir jādomā, kā atgriezties pie sabalansēta valsts budžeta, intervijā aģentūrai LETA atzina Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Valsts nevar atļauties turpināt neierobežotu atbalstu Covid-19 krīzē cietušajiem uzņēmumiem un šobrīd ir nepieciešams vieds valsts atbalsts tieši dzīvotspējīgajiem uzņēmumiem, intervijā aģentūrai LETA atzina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Covid-19 otrais vilnis mazāk ietekmējis nodokļu iekasēšanu nekā pirmais vilnis, kārtējā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).
Valsts sniegtais atbalsts Covid-19 pandēmijas krīzē izskatās politiski, nevis ekonomiski pamatots, kārtējā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju pauž Fiskālās disciplīnas padome (FDP).
Šogad no budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atvēlētajiem 826 miljoniem eiro vēl ir pieejami apmēram 100 miljoni eiro, kārtējā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju secinājusi Fiskālās disciplīnas padome (FDP).
Valsts ekonomikas atbalsta pasākumus, visticamāk, vajadzēs turpināt vēl vairākus mēnešus, taču statistika liecina, ka patlaban atbalsts krīzē nesasniedz plānotos apjomus, skaidro Fiskālās disciplīnas padome.
Attīstoties Covid-19 izplatības otrajam vilnim, Latvijā ir radīts zināms fiskālais spilvens, atzīst Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) vadītāja Inna Šteinbuka.
Latvijas Bankas padomes loceklis, ekonomists Mārtiņš Kazāks nolēmis atstāt Fiskālās disciplīnas padomi (FDP). Termiņu jauna kandidāta atrašanai septembrī noteiks Saeimas Frakciju padomes un Prezidija kopsēdē.