Fiskālās disciplīnas padome: Valdība ar atbalstu krīzes sākumā nokavēja, bet pēc tam - pārspīlēja
Valdības atbalsta pasākumu ietekme Covid-19 krīzē uz valsts budžetu jau patlaban ir kritiski liela un šogad sasniegs 2,1 miljardu eiro jeb 6,8% no IKP. Tāpēc Fiskālās disciplīnas padome aicina valdību arī turpmāk būt fiskāli atbildīgai un pakāpeniski turpināt atbalsta izbeigšanu, ja epidemioloģiskā situācija to atļaus. Ja rudenī būs jāievieš jaunus atbalsta instrumentus, tiem jābūt samērīgiem, efektīviem un labi mērķētiem. Uz to jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 14 par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst Fiskālās disciplīnas padome (FDP).
FDP jau iepriekš ir paudusi, ka valdības rīcība, sniedzot atbalsta pasākumu Covid-19 otrā viļņa laikā, bija nedaudz nokavēta, bet vēlāk - pārmērīga un ne tik labi mērķēta. Par nesamērīgu atbalstu liecina, pirmkārt, būvniecības izmaksu straujš pieaugums, kā arī būvuzņēmumu grūtības atrast darbiniekus. Tomēr šodien, lielā mērā pateicoties valsts atbalstam, ekonomika funkcionē labi, liecina jaunākie statistikas dati. Vērojams straujš IKP pieaugums, kas sasniedzis pirmskrīzes līmeni, samazinās bezdarbs, aug rūpniecības apjomi un eksports, kopš aprīļa ievērojami palielinājies iekasēto nodokļu apjoms.
"Šā brīža straujā ekonomiskā izaugsme ir lieliska ziņa visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo tas ir svarīgs mūsu labklājības priekšnosacījums. Bet vienlaikus nedrīkstam aizmirst, ka pandēmija nav beigusies. Mēs joprojām dzīvojam milzīgas nenoteiktības apstākļos, nezinām, vau rudens nenāks ar jauniem ierobežojumiem. Tāpēc vairāk kā jebkad jādomā par gudru, līdzsvarotu budžeta plānošanu un izlietojumu, atlicinot pietiekami lielu rezervi nebaltai dienai," norāda Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.
FDP jaunākajā ziņojumā arī brīdina - ņemot vērā, ka Latvija drīz sāks saņemt ES līdzekļus no atveseļošanās fonda, daudzgadu budžeta un citiem avotiem, papildus izdevumi no Latvijas budžeta varētu drīzāk palielināt inflācijas riskus, nevis veicināt ekonomikas izaugsmi. Kā norāda Padome, valsts atbalsta instrumentu izmantošana nevar būt bezgalīga, un valdības uzdevums ir stimulēt produktivitāti, konkurētspēju un inovācijas, kas savukārt veicinās pozitīvas strukturālas izmaiņas ekonomikā.
Padome piedāvā, ka vispārējais valdības valsts parāda izmērs ir galvenais enkurs, plānojot 2022.gada budžeta izdevumu apjomu un deficīta līmeni. Kā rekomendē Padome, vispārējam valdības parādam būtu jāpaliek zem 50% no IKP, kas ļautu nodrošināt pietiekamu drošības rezervi neparedzētiem ekonomiskiem satricinājumiem un notikumiem nākotnē.
Atkarībā no IKP pieauguma tempa, saskaņā ar apstiprinātajām prognozēm Stabilitātes programmā, tas varētu nozīmēt 3% pieļaujamo budžeta deficīta līmeni 2022.gadā, kas nodrošinātu gan samērīgu stimulu ekonomikai, gan pakāpenisku atgriešanos pie fiskālajiem ierobežojumiem.
Analizējot valdības darbu pie 2022.gada budžeta sagatavošanas, FDP atzīst, ka tas solās būt ļoti sarežģīts faktiski fiskālo noteikumu neesamības un gaidāmo Saeimas vēlēšanu dēļ. Padome jau vairākkārt ir norādījusi, ka 2022.gadam būtu jābūt pārejas gadam - no vienas puses, valsts budžeta izdevumi 2022.gadā ir jāplāno tā, lai stimulētu uz investīcijām balstītu ekonomisko izaugsmi, bet no otras - pakāpeniski jāsāk atgriezties pie sabalansēta budžeta, jo tiek plānots, ka fiskālie nosacījumi būs spēkā 2023.gadā.
Pēc Padomes ieskata, ir nepieciešama vidēja termiņa stratēģija, lai samazinātu deficītu līdz ilgtspējīgam līmenim, kas tuvākajos gados nodrošinātu valdības parāda samazināšanos. Vienlaikus deficīta samazināšanai tuvākajos gados nevajadzētu negatīvi ietekmēt investīciju apjomu.