Bezdarbs Latvijā turpinās mazināties, taču, lai pietuvotos Igaunijas bezdarba līmenim, Latvijā jāsamazina ēnu ekonomika, šodien videokonferencē sacīja "Nordea" bankas ekonomikas eksperts Latvijā Gints Belēvičs.
Eiropas panākumi ekonomiskajā jomā lielā mērā atkarīgi no tā, vai mazie un vidējie uzņēmumi spēs izmantot savu izaugsmes potenciālu, šodien atklājot Eiropas mēroga inovatīvas uzņēmējdarbības konferenci "Finanšu instrumenti izpētei, inovācijai un uzņēmējdarbībai 2015", sacīja Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs atzinis, ka Grieķija esot gatava "smagiem kompromisiem", kas paredz jaunu piekāpšanos starptautiskajiem aizdevējiem.
Šā gada jūnijā samazinās tarifi rūpnieciskajiem klientiem par 3,7-5,1% atkarībā no patēriņa veida un apjoma, savukārt mājsaimniecībām jūlijā tarifi samazināsies par 8-13%, liecina AS "Latvijas Gāze" informācija.
Latvijas ekonomika šī gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, palielinājās par 2% un 28 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu starpā bijusi 12.straujāk augošā ekonomika, liecina "Eurostat" pārskatītie dati par 2015.gada pirmā ceturkšņa rezultātiem.
Var konstatēt sakarību, ka ikviena Latvijas valdība mēdz evolucionēt Aigara Kalvīša valdības (2004–2007) virzienā. Valdība pārtrauc saskatīt negatīvās tendences, kuras jau ir skaidri samanāmas, un sāk neprātīgi dalīt solījumus pārliecībā, ka ar katru ceturksni ekonomiskā situācijā uzlabosies.
Latvijas Banka saglabājusi nemainīgu šā gada Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi un lēš, ka tautsaimniecības kāpums šogad būs 2%. Savukārt šā gada inflācijas prognoze samazināta līdz 0,7%.
Ja Krievija aizliegs Latvijas zivju produkcijas importu, tas būs smags sitiens nozarei, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits.
Starptautiskā reitingu aģentūra "Standard&Poor's" saglabā Latvijas kredītreitingu ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā "A-" līmenī, saglabājot arī stabilu nākotnes prognozi, aģentūru LETA informē Finanšu ministrija.
Šā gada 1.ceturksnī salīdzinājumā ar 2014.gada 1.ceturksni pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaudzis par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.
Iespēja, ka Grieķija aiziet no eirozonas, pastāv, taču tas nenozīmēs Eiropas vienotās valūtas galu, ceturtdien atzina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda.
27. maijā LTV raidījumā Rīta Panorāma Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ļoti īsos vārdo ieskicēja Latvijas ekonomikas lielāko problēmu: «Uzņēmumiem jārada labvēlīgāki spēles noteikumi, nevis jācenšas nodokļos paņemt vēl no tā mazumiņa peļņas, kas ir palicis. Tad vai nu uzņēmumiem ir jāpārceļ ražošana ārpus Latvijas, vai arī jābeidz pastāvēt.»
Nupat Saeima kardināli mainīja agrāko mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksāšanas kārtību. Taisnības labad gan jāsaka: pieņemtais lēmums nozīmē tikai vienu - ir zināms, ka turpmāk vairs nebūs tā kā bija iepriekš, taču kā tad īsti būs turpmāk – pagaidām nav zināms. Līdz rudenim daudziem sīkuzņēmējiem un arī darbiniekiem, kurus nodarbina uzņēmums - MUN maksātājs, jādzīvo kā uz pulvera mucas.
Lai gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) jau 25 gadus dzird politiskos solījumus par to, ka katra gada budžeta pieņemšanas laikā tiks ņemtas vērā arī sabiedrības intereses, tomēr pieredze rāda pretējo.
Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā nemazinās un pašlaik ir gandrīz divreiz augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā, secināts jaunākajā "SSE Riga" Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījumā.
Saskaņā ar 5.maijā publicētajām Eiropas Komisijas prognozēm 2016.gada budžeta sagatavošanā būs jāveic konsolidācija 0,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā, norāda Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.
Lai valdība īstenotu savas prioritātes, veidojot 2016.gada budžetu, ir jāgatavojas konsolidācijai 113,8 miljonu eiro apmērā, teikts Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) ziņojumā.
Latvijas salīdzinoši mazās ekonomikas attīstībai būtisku ieguldījumu dod investīcijas, kuru ienākšanai nevajadzētu likt šķēršļus, pauž Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs, analizējot Termiņuzturēšanās atļauju programmu (TUA). Ja četros gados pie vieniem nosacījumiem tā valsts budžetam devusi 30 miljonu eiro pienesumu, jāizvērtē, kā līdzīgus rezultātus sasniegt arī nākotnē, jo pēc izmaiņām likumdošanā TUA iespējas kritušās gandrīz līdz nullei.
Igaunijā un Latvijā strādājošo ienākumi pārsnieguši pirmskrīzes līmeni, turpretī Lietuvā šis līmenis vēl nav pārsniegts, secinājuši "SEB bankas" eksperti jaunākajā Baltijas mājsaimniecību finanšu apskatā.