Ekonomika

Nupat Saeima kardināli mainīja agrāko mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksāšanas kārtību. Taisnības labad gan jāsaka: pieņemtais lēmums nozīmē tikai vienu - ir zināms, ka turpmāk vairs nebūs tā kā bija iepriekš, taču kā tad īsti būs turpmāk – pagaidām nav zināms. Līdz rudenim daudziem sīkuzņēmējiem un arī darbiniekiem, kurus nodarbina uzņēmums - MUN maksātājs, jādzīvo kā uz pulvera mucas.

Lai gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) jau 25 gadus dzird politiskos solījumus par to, ka katra gada budžeta pieņemšanas laikā tiks ņemtas vērā arī sabiedrības intereses, tomēr pieredze rāda pretējo.

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā nemazinās un pašlaik ir gandrīz divreiz augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā, secināts jaunākajā "SSE Riga" Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījumā.

Saskaņā ar 5.maijā publicētajām Eiropas Komisijas prognozēm 2016.gada budžeta sagatavošanā būs jāveic konsolidācija 0,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā, norāda Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.

Lai valdība īstenotu savas prioritātes, veidojot 2016.gada budžetu, ir jāgatavojas konsolidācijai 113,8 miljonu eiro apmērā, teikts Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) ziņojumā.

Latvijas salīdzinoši mazās ekonomikas attīstībai būtisku ieguldījumu dod investīcijas, kuru ienākšanai nevajadzētu likt šķēršļus, pauž Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs, analizējot Termiņuzturēšanās atļauju programmu (TUA). Ja četros gados pie vieniem nosacījumiem tā valsts budžetam devusi 30 miljonu eiro pienesumu, jāizvērtē, kā līdzīgus rezultātus sasniegt arī nākotnē, jo pēc izmaiņām likumdošanā TUA iespējas kritušās gandrīz līdz nullei.

Igaunijā un Latvijā strādājošo ienākumi pārsnieguši pirmskrīzes līmeni, turpretī Lietuvā šis līmenis vēl nav pārsniegts, secinājuši "SEB bankas" eksperti jaunākajā Baltijas mājsaimniecību finanšu apskatā.

Ekonomiskās problēmas Krievijā un tās atbildes sankcijas radījušas negatīvu ietekmi uz Latvijas ekonomiku, atzina Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis (V).

Eiropas Savienības (ES) ekonomika šogad varētu augt par 1,8%, bet eirozonā - par 1,5%, teikts šodien publicētajā Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā "Eiropas ekonomikas prognozes".

Krievijas gāzes giganta "Gazprom" tīrā peļņa šā gada pirmajā ceturksnī samazinājusies līdz 159 miljardiem rubļu (2,8 miljardiem eiro), salīdzinot ar 1,14 triljoniem rubļu (19,9 miljardiem eiro) attiecīgajā laika periodā pērn, teikts trešdien publiskotajā kompānijas paziņojumā.

Bijušais finanšu ministrs Andris Vilks (V) pieļauj, ka šī gada budžetā būs jāveic "kaut kādas nelielas taupības korekcijas" vai nedaudz jāsamazina izdevumi kādā konkrētā pozīcijā.

SIA Ernst & Young Baltic pabeidza pētījumu par iespējamo Krievijas (vai pret Krieviju vērsto) sankciju ietekmi uz dzelzceļa kravu pārvadājumu nozari. Vērtējot tiešo netiešo un inducēto ietekmi, Latvija, atkarībā no sankciju smaguma scenārija, zaudēs 1,0 līdz 1,5 miljardus no IKP, bet 20 tūkstoši strādājošo zaudēs darbu. Ja Latvijai ir jāpievienojas kolektīvajām sankcijām, tad, lai neiestātos sociālā un ekonomiskā katastrofa, būtu jāsaņem atbalsts 1,5 miljardu eiro apjomā, lai radītu jaunu tautsaimniecības nozari, kas kompensētu sankciju radītos ekonomiskos zaudējumus. Šāds būtu solidārs risinājums NATO un ES līmenī. Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild SIA Ernst & Young Baltic partneris Guntars Krols.

Latvijas Mobilā telefona (LMT) prezidents, ekonomikas zinātņu doktors un Ordeņu kapitula kanclers Juris Binde intervijā Neatkarīgajai par LMT iespējām konkurēt mobilo sakaru tirgū, LMT nākotni un runām par apvienošanu ar Lattelecom, kā arī par Ordeņu kapitula darbību un Valsts prezidenta vēlēšanām.

Krievijas krīzes skartajai ekonomikai grūtākais posms jau esot aiz muguras, ceturtdien tiešraidē atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem, paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Nelāgās sociālekonomiskās situācijas dēļ latvieši turpina meklēt darbu ārzemēs un masveidā izbraukt no valsts. Taču nevar teikt, ka valdība neko nebūtu paveikusi reemigrācijas jomā, – pēdējā laikā divas ministrijas ir pastrādājušas kā darbā iekārtošanas kantori veseliem diviem tautiešiem, kas jau bija devušies svešumā, bet tagad atgriezušies dzimtajā zemē un dabūjuši šeit gluži labus amatus.

2009. gada ekonomiskā krīze skāra ne jau tikai Latviju. Ļoti nopietnas ekonomikas problēmas bija visām ES dalībvalstīm, arī Vācijai.

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2015.gada martā, salīdzinot ar 2014.gada martu, palielinājās par 0,4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tikai pie labiem makroekonomiskajiem rādītājiem Latvijā minimālā alga varētu pieaugt līdz 375 eiro, lai gan Labklājības ministrija iesniegusi izvērtēšanai vairākus variantus, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Vienas stundas darbaspēka izmaksas Latvijā 2014.gadā bija 6,6 eiro, kas ir ceturtais zemākais līmenis Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas biroja "Eurostat" jaunākie dati.

Globāli norisinās divi hibrīdkari. Viens ir hibrīdkarš, kuru globālie (un vadošie Latvijas) masu komunikācijas līdzekļi ir perfekti identificējuši Krimas aneksijas laikā, kura izpausmes bija aprakstītas gan Kijevas, gan Doņeckas notikumu laikā. Bruņoti zaļie cilvēciņi, kuriem nav atšķirības zīmju, izmanto pretinieka dezorientāciju un nespēju pretoties, lai īstenotu kādas varas stratēģiskos mērķus.