Bijušā finanšu ministra Vilka loģikas vājums

© F64

Latvijā ir tikai daži cilvēki, kurus skāris t.s. Latvijas veiksmes stāsta efekts. Viens no tiem ir bijušais finanšu ministrs Andris Vilks, kurš nule uzmeties par ekspertu Grieķijas valsts parādu krīzes komentēšanā.

Viņš situāciju Grieķijā raksturo kā traģēdiju, sāgu un pauž neapmierinātību par anarhistiski noskaņoto valdību, kas pretēji Vilka savulaik piekoptajai bezierunu pakalpībai starptautisko aizdevēju priekšā cīnās par izdevīgākām prasībām un nosacījumiem savai valstij (LTV1, Rīta Panorāma, 02.07.2015). Vai Grieķijas valdība to dara veiksmīgi vai neveiksmīgi, ir cits stāsts, būtiskākais – tā mēģina panākt arī grieķu interešu ievērošanu. Pretstatā Latvijai, kas bijušā finanšu ministra Andra Vilka neprofesionālās finanšu politikas rezultātā joprojām nespēj atkopties no stagnācijas, kas izpaužas kā nespēja palielināt finansējumu virknei ikkatra cilvēka dzīvei svarīgu nozaru – veselības aprūpei, izglītībai, zinātnei, kultūrai u.c. jomām. Rezultātu mēs zinām kā simtiem tūkstošu valsts iedzīvotāju apzinātu izvēli – vienkārši emigrēt no Latvijas.

Lembergs varētu būt nākamais Ciprs, spriedelē Vilks (LTV1, Rīta Panorāma, 02.07.2015). Ja bijušo finanšu ministru nevajātu aizvainojums par savas personības nepietiekamu novērtēšanu, iespējams, Vilks nebaidītos būt objektīvs un atzītu acīmredzamo – lai cik netīkams būtu Lembergs, tomēr viņa jau 27 gadus vadītajā pašvaldībā ir stabilākais finanšu stāvoklis starp visām Latvijas pašvaldībām: brīvi naudas līdzekļi pašvaldības budžetā veido 15 miljonus eiro un pašvaldības parādsaistības ir vienas no viszemākajām gan starp novadu, gan republikas pilsētu pašvaldībām valstī ­– tikai 2,59%. Salīdzinājumam: novadu pašvaldību vidējais saistību apjoms ir 7,95%, republikas pilsētām – 11,04% no pamatbudžeta ieņēmumiem (Valsts kases dati uz 31.05.2015). Ja Vilka emocionālajiem izteikumiem piemērotu arī faktus, kas objektīvi raksturo Lemberga saimniekošanas prasmi Ventspils pašvaldībā, tad, par nožēlu Vilkam, būtu jāsecina – ja Lembergs vadītu Grieķijas valdību, Grieķijas valdība būtu kreditors, nevis otrādi.

.

Viedokļi

Infektoloģija man ir aizraušanās, nevis specialitāte. Šis raksts ir tapis nevis tādēļ, ka es kaut minimāli zināšanās par putnu gripu varu sacensties ar profesoriem Ludmilu Vīksnu, Ugu Dumpi, Indru Zeltiņu, Jeļenu Storoženko, Aigaru Reini vai Sniedzi Laivacumu, bet tādēļ, ka rakstu ātri un relatīvi vienkārši. Iepriekšminētos un arī citus infektologus es dievinu, apbrīnoju, ar patiesu interesi klausos viņu lekcijas un lasu viņu rakstus, un katram, kam manu zināšanu nešķiet pietiekami, aicinu vērsties pie infektoloģijas guru. Šī rakstiņa pamatā ir informācija, kas nāk no ASV slimību kontroles un prevencijas centra portāla (cdc.gov) un Amerikas Ārstu savienības žurnāla JAMA. Kāpēc Amerikas materiāls? Vienkārši – 6. janvārī izplatījās pamatota informācija, ka ASV miris pacients ar putnu gripu, bet Latvijas portālos un sociālajos tīklos izplatās baiļu raisoši stāstiņi. Žurnāls JAMA vienkāršu skaidrojumu ārstiem un pacientiem publicēja jau dažas dienas pēc notikuma, un es sekoju JAMAs piemēram.

Svarīgākais