Bijušā finanšu ministra Vilka loģikas vājums

© F64

Latvijā ir tikai daži cilvēki, kurus skāris t.s. Latvijas veiksmes stāsta efekts. Viens no tiem ir bijušais finanšu ministrs Andris Vilks, kurš nule uzmeties par ekspertu Grieķijas valsts parādu krīzes komentēšanā.

Viņš situāciju Grieķijā raksturo kā traģēdiju, sāgu un pauž neapmierinātību par anarhistiski noskaņoto valdību, kas pretēji Vilka savulaik piekoptajai bezierunu pakalpībai starptautisko aizdevēju priekšā cīnās par izdevīgākām prasībām un nosacījumiem savai valstij (LTV1, Rīta Panorāma, 02.07.2015). Vai Grieķijas valdība to dara veiksmīgi vai neveiksmīgi, ir cits stāsts, būtiskākais – tā mēģina panākt arī grieķu interešu ievērošanu. Pretstatā Latvijai, kas bijušā finanšu ministra Andra Vilka neprofesionālās finanšu politikas rezultātā joprojām nespēj atkopties no stagnācijas, kas izpaužas kā nespēja palielināt finansējumu virknei ikkatra cilvēka dzīvei svarīgu nozaru – veselības aprūpei, izglītībai, zinātnei, kultūrai u.c. jomām. Rezultātu mēs zinām kā simtiem tūkstošu valsts iedzīvotāju apzinātu izvēli – vienkārši emigrēt no Latvijas.

Lembergs varētu būt nākamais Ciprs, spriedelē Vilks (LTV1, Rīta Panorāma, 02.07.2015). Ja bijušo finanšu ministru nevajātu aizvainojums par savas personības nepietiekamu novērtēšanu, iespējams, Vilks nebaidītos būt objektīvs un atzītu acīmredzamo – lai cik netīkams būtu Lembergs, tomēr viņa jau 27 gadus vadītajā pašvaldībā ir stabilākais finanšu stāvoklis starp visām Latvijas pašvaldībām: brīvi naudas līdzekļi pašvaldības budžetā veido 15 miljonus eiro un pašvaldības parādsaistības ir vienas no viszemākajām gan starp novadu, gan republikas pilsētu pašvaldībām valstī ­– tikai 2,59%. Salīdzinājumam: novadu pašvaldību vidējais saistību apjoms ir 7,95%, republikas pilsētām – 11,04% no pamatbudžeta ieņēmumiem (Valsts kases dati uz 31.05.2015). Ja Vilka emocionālajiem izteikumiem piemērotu arī faktus, kas objektīvi raksturo Lemberga saimniekošanas prasmi Ventspils pašvaldībā, tad, par nožēlu Vilkam, būtu jāsecina – ja Lembergs vadītu Grieķijas valdību, Grieķijas valdība būtu kreditors, nevis otrādi.

.

Viedokļi

Tieši pirms trim gadiem, 2022. gada 24. februārī, Krievija uzsāka visaptverošu karu Ukrainā. Kara militāro, politisko, humāno vērtējumu sniegs politiķi un militāristi. Jau šobrīd dažādi pasaules līderi dažādi un pat pretrunīgi traktē kara iemeslus. ASV prezidents Donalds Tramps mūs pēdējā mēneša laikā pārsteidz ar savu izpratni par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Kaut dažādu informācijas avotu sniegtie skaitļi ir atšķirīgi, jādomā, ka karā un netiešā kara ietekmē bojā gājis vismaz miljons cilvēku, protams, galvenokārt militārpersonas. Pēc dažādiem datiem 11–20 miljoni cilvēku ir pārvietoti vai pārvietojušies, ļoti daudzi Ukrainas iedzīvotāji ir emigrējuši. Kara netiešā ietekme uz veselību ir izraisījusi lielāku civiliedzīvotāju saslimstību un mirstību, galvenokārt nepietiekama uztura, infekcijas slimību, neinfekcijas slimību saasināšanās, mātes un zīdaiņu slimību, kā arī garīgo un uzvedības traucējumu dēļ. Krievijas militārie spēki ir nodarījuši plašus postījumus civilajai infrastruktūrai veselības aprūpē, lauksaimniecībā un pārtikas apgādē, ūdensapgādē un kanalizācijā, enerģētikā, transportā un komunikācijās. Karš ir izpostījis Ukrainas ekonomiku un mazinājis pārtikas un energoapgādes drošību daudzās pasaules valstīs.

Svarīgākais