Ekonomika

Pasaule piedzīvo būtiskas pārmaiņas, un Eiropa arvien straujāk atpaliek no ASV un Āzijas gan ekonomiskās, gan tehnoloģiskās attīstības ziņā. Tomēr Latvijai ir iespējas nostiprināties jaunajā pasaules kārtībā, ja tā rūpēsies par savu aizsardzību, ekonomisko attīstību un iekšējo noturību. Sarunā ar “nra.lv” Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvijai jāturpina stiprināt sadarbību ar reģionālajiem partneriem, Eiropas valstīm un transatlantiskajiem sabiedrotajiem.

Gaidāmā masveida darbinieku atlaišana uzņēmumā "Eesti Energia" varētu dot smagu triecienu Austrumvirumā (Ida Virumaa) ekonomikai, apdraudot simtiem darba vietu. Reģionā pieaug bažas par jaunu sociālo problēmu vilni un vietējo iedzīvotāju aizplūšanu, raksta Igaunijas sabiedriskā medija "ERR" portāls.

Latvijai ir iespēja kļūt par daudz turīgāku valsti, attīstot Pārdaugavu par starptautisku izglītības, inovāciju un uzņēmējdarbības centru, kurā pēc 15–20 gadiem studētu pat 100 000 studentu. Šādu nākotnes redzējumu TV24 raidījumā “Naudas cena” pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents un Biznesa augstskolas “Turība” īpašnieks Aigars Rostovskis.

Līdz 2028. gada pirmā ceturkšņa beigām biržā jābūt kotētam vismaz vienam valsts uzņēmumam, kura tirgus kapitalizācija sasniedz vismaz 300 miljonus eiro, ceturtdien Baltijas kapitāla tirgus konferencē "Baltic Capital Markets Conference" pauda Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).

Gada inflācija eirozonā oktobrī palielinājusies līdz 4% salīdzinājumā ar 3,8% septembrī, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 2023. gada septembra, liecina trešdien publiskotais Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja "Eurostat" ātrais novērtējums.

Mainoties pasaules kārtībai un pieaugot starptautiskajai nenoteiktībai, Latvijai jāstiprina sava ekonomika, jāattīsta inovācijas un jāspēj pašai radīt pievienoto vērtību. Šādu vēstījumu pēc sarunas ar Latvijas Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču pauda politologs Filips Rajevskis un “nra.lv” žurnālists Ritums Rozenbergs, pārrunājot Latvijas vietu jaunajā ģeopolitiskajā situācijā, Eiropas ekonomikas konkurētspēju un valsts turpmākās attīstības prioritātes.

Ekonomiskā attīstība, birokrātijas mazināšana un diasporas atgriešana Latvijā būs vieni no būtiskākajiem nākamās valdības izaicinājumiem. Pēc sarunas ar Latvijas Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču politologs Filips Rajevskis un “nra.lv” žurnālists Ritums Rozenbergs pārrunāja prezidenta pausto par valsts ekonomisko attīstību, sadarbību ar Ministru prezidentu un ārpolitiku, īpašu uzmanību pievēršot arī jautājumam par ārvalstīs dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju repatriāciju.

Vācijas ķīmijas uzņēmums "Evonik" paziņojis, ka likvidēs papildu 3200 darba vietu laikā, kad saasinās krīze Vācijas ķīmijas rūpniecības nozarē.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) raidījumā "nra.lv sarunas" neslēpj sašutumu par plānotajiem Vanšu tilta remontdarbiem, atklājot, cik daudz tā slēgšana var izmaksāt mūsu tautsaimniecībai.

Jau otro ceturksni pēc kārtas algu dati šokē un vēl šokēs banku analītiķus. Varētu teikt “algu pieauguma dati”, bet neceļas roka to darīt. Jo algas gada laikā augušas tikai par 4,3%, bruto algai sasniedzot 1886 eiro. Daudzās Eiropas valstīs darbinieki varētu par šādu izmaiņu tempu sapņot, bet laime ir lokāla. Vēl trakāk – algas par nostrādāto stundu augušas vēl mazāk, tikai par 3,9%. Vājš mierinājums – Centrālā statistikas pārvalde (CSP) saka, ka reālās algas jeb pirktspēja tomēr augusi par 1,1%. Šis skaitlis vienlaikus izklausās labāk un vēl sliktāk.

Algu pieaugums Latvijā šogad kļuvis mērenāks nekā iepriekšējos gados, un jaunākais pētījums rāda, ka darba samaksas kāpums ir otrs zemākais kopš 2017. gada. Par algu tendencēm un faktoriem, kas tās ietekmē, TV3 raidījumā "900 sekundes" stāstīja "Figure Baltic Advisory" vadītājs Latvijā Juris Nīmants.

Pēc īsas atelpas Krievijas akciju tirgus atsāka savu kritumu. Trešdienas tirdzniecības laikā Maskavas biržas indekss nokritās līdz 2109,58 punktiem, kas ir zemākais līmenis kopš 2022. gada 19. decembra, ziņo "The Moscow Times".

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča valsts vizītes Igaunijā ietvaros šodien, 2. jūlijā, Tallinā, Igaunijas Nacionālajā bibliotēkā, atklāts Latvijas-Igaunijas biznesa forums “Stronger Together”, kas veltīts aizsardzības, divējāda lietojuma un augsto tehnoloģiju sadarbībai. Foruma pirmā diena sākās ar nozīmīgu starpvalstu vienošanos – Latvijas un Igaunijas ekonomikas ministri parakstīja memorandu par sadarbību piegāžu drošības un valsts rezervju jomā.

Ekonomists Igors Lipsits apgalvoja, ka defolts (maksātnespēja) Krievijā ir pilnīgi iespējama, lai gan līdz nesenam laikam tas šķita neiespējami, raksta Dialog.ua.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma palielināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem.

Baltijas valstis un Ziemeļvalstis investoru skatījumā arvien vairāk veido vienotu ekonomisko telpu, kuras konkurētspēju nosaka cilvēkkapitāls, inovācijas, digitalizācija un spēja pielāgoties pārmaiņām. Šāds secinājums izskanēja Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) 35. ikgadējās pilnvarnieku sanāksmes un biznesa foruma paneļdiskusijā “Ziemeļvalstu skatījums uz investīcijām Baltijas valstīs”, kurā investori atzina, ka Baltijas ekonomikas ir sasniegušas jaunu attīstības pakāpi un arvien vairāk virzās uz augstas pievienotās vērtības izaugsmes modeli. Vienlaikus diskusijā tika uzsvērts, ka Ziemeļvalstu uzņēmumi turpina attīstīt un paplašināt investīcijas savas investīcijas Baltijas valstīs, informē LIAA Starptautiskā mārketinga un komunikācijas nodaļa.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) un Latvijas uzņēmēji šodien dosies tirdzniecības misijā uz Zviedriju, aģentūru LETA informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Neraugoties uz pieaugošo ģeopolitisko spriedzi Tuvajos Austrumos un augstajām energoresursu cenām, aprīlis pasaules finanšu tirgos noslēdzās pozitīvā noskaņojumā – akciju tirgi piedzīvoja vienu no straujākajiem mēneša kāpumiem pēdējo gadu laikā. Īpaši spēcīgs pieaugums bija ASV un attīstības valstu tirgos. Vienlaikus inflācijas kāpums un augstās naftas cenas saglabāja centrālo banku piesardzību un ierobežoja obligāciju tirgus izaugsmi, vēsta Kārlis Purgailis, bankas "Citadele" meitasuzņēmuma "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs.

Konflikts Tuvajos Austrumos nav īstermiņa situācija, sekas jutīsim vēl ilgi, turklāt tas ir arī signāls, ka ekonomika mainās un tai būs jāpielāgojas, tāpēc mājsaimniecībām ir jāsāk rīkoties jau tagad, lai atvieglotu, visticamāk, neizbēgamo spiedienu uz maciņu, informē Rauls Eametss, “Bigbank” galvenais ekonomists.

Cik dārga būs Latvijas nākotne? Kā lēmumi, ko pieņemam šodien, ietekmēs iedzīvotājus un Latvijas tautsaimniecību rīt? Par to TV24 raidījumā “Naudas cena” diskutēja Latvijas Universitātes rektors, ekonomists Gundars Bērziņš, LDDK prezidents, Zivrūpniecības uzņēmuma SIA "Karavela" valdes priekšsēdētājs, Pārtikas Uzņēmumu federācijas padomes loceklis Andris Bite un uzņēmējs, investors Ģirts Rungainis.