Ekonomika

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, samazinājies par 0,6%, salīdzinot ar 2022.gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Latvijā nepieciešams veikt budžeta izdevumu radikālu izvērtēšanu, jaunākajā Latvijas ekonomikas pārskatā šādu nostāju pauž Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskā institūta domnīca "LV PEAK".

Saskaņā ar jaunākajām Latvijas Bankas prognozēm, tautsaimniecība ir stagnācijā, un arī turpmākā izaugsme nesolās būt strauja. Nākamgad budžetā ir lieli papildu ieguldījumi aizsardzībā, (un par to nepieciešamību neviens nešaubās), taču politiķiem nav plāna, kā pelnīt vairāk, lai varētu samaksāt skolotājiem, mediķiem, iekšlietu darbiniekiem, vēsta raisījums "Nekā personīga".

Dīzeļdegvielas, 95. markas benzīna un atsevišķās vietās arī 98. markas benzīna cenas nokrišana zem 1,60 eiro atzīmes litrā nav vērtējama kā kardināls Latvijas iedzīvotāju labklājības pieauguma signāls, taču vismaz rada kādu pozitīvu asociāciju. Jautājums, vai patīkamie skaitļi Latvijas degvielas uzpildes stacijas cenrāžos saglabāsies un vai var cerēt uz tālāku to kritumu.

Latvijas 2024. gada budžeta likumā pieņemšanas laikā gandrīz kā piedziedājums aiz katra opozīcijas deputātu dziedājuma par labu trūkumcietējiem sekoja salīdzinājums, ka viņu prasītā naudas summa taču ir daudz mazāka par valsts izdevumiem bijušā premjera, tagad ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa vizināšanai privātās lidmašīnās.

Ekonomiskās izaugsmes temps nākamajā gadā var nebūt pietiekams, un straujāka izaugsme varētu atsākties 2025.gadā, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Kā jau gaidījām, ekonomikas sniegums trešajā ceturksnī ir izrādījies vājāks, nekā rādīja sākotnējie IKP dati. Centrālās statistikas pārvalde ziņo, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās trešajā ceturksnī auga par sezonāli koriģētiem 0.2% (iepriekš 0.6%), salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, ekonomika ir sarukusi par 0.7% (sezonāli un kalendāri neizlīdzināti dati, iepriekš -0.1%). Ražojošajās nozarēs reģistrēts 4% kritums, kamēr pakalpojumu sniegums noturējies iepriekšējā gada līmenī. Skaitļi ir precizēti, un lielākoties tie ir nedaudz mazāki, tomēr stāsts joprojām saglabājas tas pats. Ekonomika šobrīd buksē jeb griežas uz vietas gluži kā viena otra mašīna pēc sniegputeņa – mazliet uz priekšu, mazliet atpakaļ. Šī gada pirmajos trīs ceturkšņos ekonomikas apjoms kopumā ir sarucis par 0.6%, vēsta Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste.

Eiropas Komisija (EK) šogad Latvijas ekonomikai prognozē 0,2% kritumu.

Procentu likmju kāpuma dēļ kopējais banku kredītportfelis Latvijā varētu samazināties, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Latvijā mazumtirdzniecības apmēri augustā ir samazinājušies līdz zemākajam līmenim kopš 2022.gada janvāra, informē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Valsts budžeta deficīts šogad Latvijā varētu būt 2,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" prognozēja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Augstas procentu likmes saglabāsies vēl kādu laiku, lai nepieļautu inflācijas atgriešanos, piektdien Latvijas Bankas makroekonomisko prognožu prezentācijā sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. 

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) palielinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpuma prognozi šim gadam, kad tā būs vienīgā no Baltijas valstīm ar ekonomikas izaugsmi.

Noslēdzot kārtējās pēcprogrammas uzraudzības konsultācijas, Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) prognozē, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpuma temps šogad palēnināsies līdz 0,9%, ņemot vērā augstās inflācijas negatīvo ietekmi uz patēriņu un ārējā pieprasījuma samazināšanos.

Inflācija eirozonā, kas joprojām saglabājas augstā līmenī, līdz Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteiktajam 2% mērķim tik drīz nesamazināsies, trešdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

Latvijas vēstnieks Austrālijā Marģers Krams akcentēja Latvijas uzņēmēju pieaugošo aktivitāti biznesa uzsākšanai Austrālijā, kam ir būtiska loma politiskā un ekonomiskā dialoga stiprināšanā ar Austrāliju un citām Indijas un Klusā okeāna reģiona valstīm, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

Eiropas Komisija (EK) pirmdien samazināja eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam, ņemot vērā vājo situāciju Vācijas tautsaimniecībā un augsto inflāciju.

Procentu maksājumi par valsts parāda apkalpošanu 2025.gadā pieaugs līdz 1,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ceturtdien Finanšu ministrijas konferencē par valsts parādu sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV). 

Mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, samazinājies par 2,5%, kas ir straujāks kritums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" trešdien publiskotie dati par 24 bloka dalībvalstīm.

Latvijā šogad augusta sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 860,792 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,3% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 1,8% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.