Mainoties pasaules kārtībai un pieaugot starptautiskajai nenoteiktībai, Latvijai jāstiprina sava ekonomika, jāattīsta inovācijas un jāspēj pašai radīt pievienoto vērtību. Šādu vēstījumu pēc sarunas ar Latvijas Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču pauda politologs Filips Rajevskis un “nra.lv” žurnālists Ritums Rozenbergs, pārrunājot Latvijas vietu jaunajā ģeopolitiskajā situācijā, Eiropas ekonomikas konkurētspēju un valsts turpmākās attīstības prioritātes.
Sarunā ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču viens no apspriestajiem jautājumiem bija pašreizējās pasaules kārtības pārmaiņas un Latvijas vieta tajās. Politologs Filips Rajevskis sarunas laikā prezidentam jautājis, kā vērtēt pašreizējo situāciju pasaulē un ar kādiem izaicinājumiem Latvijai jārēķinās. Prezidenta atbilde likusi secināt, ka esam iegājuši jaunā laikmetā.
Rajevskis atzina, ka prezidenta paustais vēstījums par jauna laikmeta sākumu ir satraucošs, tomēr būtiskākais ir tas, kā Latvija pati var sagatavoties pārmaiņām, lai nekļūtu tikai par lielvaru interešu sadursmes vērotāju. Viņš uzsvēra nepieciešamību izstrādāt skaidru rīcības plānu un noteikt konkrētus darbības virzienus nākamajiem četriem gadiem.
Kā vienu no Latvijas drošības priekšnoteikumiem sarunas dalībnieki minēja ciešu sadarbību ar Eiropas Savienību un transatlantisko partnerību saglabāšanu. Vienlaikus Rajevskis pievērsās Eiropas ekonomiskajai konkurētspējai, norādot, ka Eiropa atpaliek inovāciju un ekonomiskās attīstības jomā. Viņaprāt, Latvijai nevajadzētu tikai sekot kopējām Eiropas tendencēm, bet gan meklēt iespējas kļūt konkurētspējīgākai un attīstīt savas priekšrocības.
“Pašiem pelnīt naudu, pašiem inovēt, pašiem radīt pievienoto vērtību. Un tad arī būs nauda aizsardzībai,” uzsvēra Rajevskis, sasaistot ekonomisko izaugsmi ar valsts drošības stiprināšanu.
"nra.lv" žurnālists Ritums Rozenbergs papildināja, ka prezidenta vēstījums bijis aicinājums Latvijai pašai kļūt stiprākai, skaidri apzināties savus mērķus un nepaļauties tikai uz citu valstu attīstības piemēriem.
Rajevskis norādīja arī uz ekonomikas attīstības saistību ar diasporas atgriešanos Latvijā. Viņaprāt, ja valstī būs iespējas attīstīties, radīt inovācijas un veidot ekonomisko pievienoto vērtību, tas varētu veicināt arī ārvalstīs dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju vēlmi atgriezties. Savukārt Rozenbergs atzina, ka, lai gan sarunā ar prezidentu izdevies uzdot tikai trešdaļu no iecerētajiem jautājumiem, prezidents esot apliecinājis gatavību turpināt sarunu nākotnē.