e-veselība

E-veselības projekts, kas aizsācies vēl tālajos treknajos gados, krīzes laikā apturēts un pēc tam atkal atdzīvināts, visā šai laikā izmaksājis 14,5 miljonus eiro, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Vairāk nekā desmit gadu garumā īstenotais e-projekts, no kura dzīvē visus izstrādātos produktus nemaz nav izdevies ieviest, šobrīd atzīts par neperspektīvu. Esošās funkcijas tiks uzlabotas un pilnveidotas, bet jaunas iespējas šeit vairs neplāno pievienot.

Veselības ministrija visu uzmanību veltīs jau esošajiem E-veselības pakalpojumiem un pieņēmusi lēmumu neattīstīt tās nākamo kārtu, tā šodien preses brīfingā medijiem paziņoja veselības ministre llze Viņķele.

Veselības ministrija (VM) veiks e-veselības auditu tuvākā pusgada laikā, lai izvērtētu vai platforma ir dzīvotspējīga, pēc ceturtdienas tikšanās ar VM un Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāvjiem pastāstīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) prezidente Sarmīte Veide.

Pēc atkārtotiem traucējumiem e-veselības sistēmā Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) aicināja līdz trešdienai atjaunot tās pilnvērtīgu darbību - pretējā gadījumā tā būtu lūgusi ģimenes ārstiem boikotēt e-veselības izmantošanu līdz brīdim, kad tā nesāks strādāt bez sarežģījumiem, pavēstīja asociācijas prezidente Sarmīte Veide.

Pirmdien e-veselības sistēmā ir traucēta e-darbnespējas lapas moduļa darbība, kas var ietekmēt arī citu e-veselības funkcionalitāšu, piemēram, e-recepšu darbību, pavēstīja Nacionālā veselības dienesta pārstāve Sintija Gulbe.

Veselības ministrija (VM) lūgts Ministru kabinetu līdz 2023.gada 30.decembrim pagarināt e-veselības sistēmas ieviešanas termiņu, aģentūrai LETA pavēstīja ministrijas pārstāve Anna Strapcāne.

Ar pašreizējo e-veselības sistēmu pilnībā nav apmierināts neviens, tomēr politiskā un publiskā retorika sasniegusi jaunu līmeni. Lai arī vispārzināma ir e-veselības tapšanas ilgā vēsture un virkne problēmu tās radīšanas un pārveidošanas gaitā, kur neviens līdz šim nav uzņēmies nekādu atbildību – ne politisku, ne finansiālu, ne administratīvu, vēlēšanās kritizēt, visbiežāk tikai kritikas pēc, aug augumā. Cits jautājums, kāda būs turpmākā rīcība, saprotot, ka e-veselības sistēmas darbībā ir virkne problēmu. Veselības ministrija gatavo ziņojumu valdībai un, visticamāk, lūgs atbalstu šīs sistēmas ieviešanas projekta pagarinājumam.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) apzinās, ka pašreizējās e-veselības ieviešanas pamatos savulaik ir pieļautas kļūdas, kuras tagad ļoti apgrūtina sistēmas tālāku attīstīšanu.

Veselības ministrija (VM) lūgs valdībai pagarināt e-veselības projekta termiņu, pavēstīja veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) padomnieks Edgars Skvariks.

E-veselības sistēmas uzturēšanas iepirkumam, kuru plānots izsludināt februāri, atvēlētais finansējums veidos 5,39 miljonus eiro, informēja Nacionālā veselības dienesta (NVD) Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Tanita Tamme-Zvejniece.

Tuvākajos trīs gados e-veselības attīstībā plānots investēt desmit miljonus eiro, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktors Edgars Labsvīrs.

Šogad plānots veikt e-veselības sistēmas pilnu auditu, kā arī iepirkumā atrast ārējās sistēmas uzturētāju, intervijā Latvijas Radio atklāja Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktors Edgars Labsvīrs, kurš dienestu vada kopš 1.oktobra.

No 27.decembra plkst.22 līdz 30.decembra plkst.8 paredzēti plānveida uzlabošanas darbi, kuru dēļ e-veselības sistēmā iespējami īslaicīgi vai pilnīgi darbības traucējumi, aģentūrai LETA pavēstīja Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Tanita Tamme-Zvejniece.

Atsevišķās E-veselībā pieejamajās funkcionalitātēs šobrīd pastāv risks nesasniegt izvirzītos rezultatīvos rādītājus, tomēr Nacionālais veselības dienests (NVD) strādā pie tā, lai paustās bažas novērstu, informēja NVD pārstāve Tanita Tamme-Zvejniece.

Finanšu ministrija bažījas par iespēju zaudēt Vienotajai veselības nozares elektroniskajai sistēmai (E-veselībai) piešķirtos Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus.

Šāgada laikā e-veselībā izrakstīts vairāk nekā astoņi miljoni e-recepšu, bet kopumā kopš elektroniskās veselības sistēmas darbības sākuma – jau vairāk nekā 20 miljoni e-recepšu. Arī izrakstīto e-darbnespējas lapu skaits jau mērojams gandrīz divos miljonos. Par to liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Tomēr e-nosūtījums pagaidām vēl ir nākotne, turklāt svarīgi dati e-veselībā ir ierakstīti tikai par 10 935 pacientiem Latvijā.

Veselības ministre Ilze Viņķele, tiekoties ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, apliecināja, ka Veselības ministrija (VM) strādā pie tā, lai panāktu, ka e-veselība kļūtu par efektīvu rīku, kas palīdzētu gan ārstiem, gan pacientiem, informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Pēdējā griba medicīniskos jautājumos varētu tikt izteikta elektroniski, proti, e-veselības sistēmā vai valsts portālā "Latvija.lv", sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) vēlas atvieglot pēdējās gribas izteikšanu medicīniskos jautājumos, informēja biedrības prezidente Ilze Aizsilniece.

Šodien Nacionālajā veselības dienestā (NVD) norisinājās trešā E-veselības lietotāju padomes sēde, kurā nolemts, ka vēl visas vasaras garumā notiks darbs e-veselības darba grupās, lai strādātu pie nepieciešamo uzlabojumu izstrādes, informēja dienesta pārstāve Agnese Jasenoviča.