E-veselības liktenis jāizšķir valdībai

Ar pašreizējo e-veselības sistēmu pilnībā nav apmierināts neviens, tomēr politiskā un publiskā retorika sasniegusi jaunu līmeni. Lai arī vispārzināma ir e-veselības tapšanas ilgā vēsture un virkne problēmu tās radīšanas un pārveidošanas gaitā, kur neviens līdz šim nav uzņēmies nekādu atbildību – ne politisku, ne finansiālu, ne administratīvu, vēlēšanās kritizēt, visbiežāk tikai kritikas pēc, aug augumā. Cits jautājums, kāda būs turpmākā rīcība, saprotot, ka e-veselības sistēmas darbībā ir virkne problēmu. Veselības ministrija gatavo ziņojumu valdībai un, visticamāk, lūgs atbalstu šīs sistēmas ieviešanas projekta pagarinājumam.

Par kritikas paraugstundu izvērtās Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde, kurā Nacionālā veselības dienesta speciālisti stāstīja par pašreizējo situāciju. Tomēr atsevišķu deputātu jautājumi un komentāri bija par tēmām un laika posmiem, kad neviens no pašreizējiem speciālistiem, kuri strādā ar e-veselību, nebija ar to saistīti. Piemēram, par 2014. gada iepirkumu specifikācijām. Uz daudziem jautājumiem atbildes ir atrodamas jau 2015. gadā veiktajā Valsts kontroles revīzijā, kur revidenti secināja, ka Veselības ministrijas īstenotā projekta vadība bija neefektīva, uzraudzība nepietiekama. Revīzijā tika nosaukti arī visi e-veselības īstenotāji - virkne dažādu IT uzņēmumu, kuri visi e-veselības projektā saņēma naudu. Tāpat šo gadu laikā atbildība par e-veselību būtu jāuzņemas ar veselības ministriem un augstākajām valsts amatpersonām, kuras atbildēja par e-veselības projekta izpildi. Tomēr tas nenotika. Tagad, kad viens projekta posms ir īstenots un finansējuma apjoms e-veselības projektā ir apgūts, un, kā var saprast no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras teiktā, nosacījumi ir izpildīti, aktuālākais jautājums ir par nākamo posmu, kam rezervēti 8,5 miljoni eiro.

Finanšu ministrijas speciāliste Diāna Rancāne atzina, ka projektam saskaņā ar plānu jābūt pabeigtam 2021. gada beigās, bet tas nav iespējams, un faktiski pastāv risks pazaudēt visus 8,5 miljonus eiro. D. Rancāne uzskata, ka e-veselības projekta īstenošanā Veselības ministrija savlaicīgi nepieņem lēmumus un «būs acīmredzot jāskaidrojas valdībā». Veselības ministrija jau gatavo ziņojumu valdībai, paskaidrojot, kas notiek ar e-veselības projektu.

Kāda ir pašreizējā situācija, stāsta Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide un Nacionālā veselības dienesta direktors Edgars Labsvīrs. Viedokļi atšķiras. «Varbūt vienreiz beigsim mocīt ārstus un pacientus? E-veselībā ir nepārtraukti traucējumi. Ziemassvētkos tikai dažas dienas sistēma gāja» kritiska ir S. Veide. Savukārt E. Labsvīrs, nenoliedzot problēmas, stāstīja, ka trīs gadu laikā e-veselībā apstrādāti vairāki miljoni dokumentu - tās ir darbnespējas lapas (vairāk nekā divi miljoni), 25 miljoni e-recepšu, turklāt ir novērojams, ka ārsti praktiski pilnībā pāriet uz e-receptēm un e-vidē raksta arī tās receptes, kuras var rakstīt arī papīra formātā. «E-veselību sarežģītu padara lielais lietotāju skaits, kur daudzi profesionāļi - ārsti speciālisti, ģimenes ārstu prakses, medicīnas iestādes - katra strādā savā sistēmā, un tie jāsavieno e-veselībā,» saka E. Labsvīrs. «E-veselības arhitektūra ir novecojusi, jo veidota pirms desmit gadiem, un pašreiz mēs novērojam, ka sistēmas darbība palikusi lēnāka, kā arī novērojam neplānotas dīkstāves.» E. Labsvīrs nenoliedza, ka ir brīži, kad sistēma nav pieejama. Viens no iemesliem ir nepieciešamība pārcelt jeb migrēt datu bāzes uz jaunākām sistēmām, kas veido darbības traucējumus, piemēram, ap Ziemassvētkiem noritēja šāds process un e-veselība nebija pieejama pusstundu. Neviens ar to nebija apmierināts. Gan E. Labsvīrs, gan dienesta speciāliste Līga Voitkeviča sacīja, ka šogad dīkstāves ir samazinājušās, bet tas, kas jāatrisina, ir sistēmas veiktspēja. Vēl viena būtiska problēma ir speciālistu maiņa - cilvēki aiziet, jo ir liela slodze, neatbilstošs atalgojums un negatīva publicitāte.

Veselības ministre Ilze Viņķele atzīst, ka pašreizējās e-veselības ieviešanas pamatos savulaik ir pieļautas kļūdas, kuras tagad ļoti apgrūtina sistēmas tālāku attīstīšanu. Ministrei arī bijusi vēlme vienā brīdī pateikt - «beidzam mocīties», tomēr turpmāko rīcību mums nosaka arī saistības par ES finansējuma izlietošanu. Ir zināms, e-veselība nav vienīgā «mantotā problēma IT jomā», jo atbildīgās iestādes veic pārbaudi arī par citām.

***

Cik bieži e-veselībā konstatē traucējumus?

2019. gada decembrī 233 dīkstāves gadījumi

2020. gada janvārī (līdz 20. janvārim) 27 dīkstāves gadījumi

Avots: Nacionālais veselības dienests