Viņķelei bijusi vēlme atzīt, ka pašreizējā e-veselība bijusi kļūda

Intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" ministre sacīja: "Ja jūs vaicājat, vai man ir bijusi vēlme pateikt "beidzam mocīties un vienkārši atzīstam, ka tā [pašreizējā e-veselība] ir bijusi kļūda, izpildījums ir zemas kvalitātes un tā produkta lietošana ir ļoti apgrūtināta," tad jā, man ir šāda vēlme bijusi," atzina Viņķele.

Tomēr viņa uzsvēra, ka iepriekš uzbūvētās sistēmas attīstīšana tiek turpināta, jo "Eiropas fondu finansējums uzliek noteiktus rāmjus".

"Diemžēl tās bezgalīgās šausmas turpinās, un tagad ir aktuāls jautājums, kā mēs varam uz tā brāķa veidā uztaisītā sistēmas pamata tomēr mēģināt uzķibināt funkcionējošu e-recepti, kas ir pieejama 24/7 režīmā ar iespējami retiem traucējumiem," skaidroja veselības ministre.

Kā ziņots, Veselības ministrija (VM) lūgs valdībai pagarināt e-veselības projekta termiņu. Viņķeles padomnieks Edgars Skvariks aģentūrai LETA skaidroja, ka Nacionālais veselības dienests (NVD) sadarbībā ar VM patlaban gatavo ziņojumu Ministru kabinetam, kurā tiks lūgts pagarināt projekta termiņu. Ziņojumā arī tiks skaidrota pašreizējā situācija, kurā ir nonācis e-veselības projekts, klāstīja ministres padomnieks.

Skvariks norādīja, ka VM un NVD ir ciešā sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministriju un Centrālā finanšu un līgumu aģentūru jautājumos par projekta tālāko virzību.

NVD pārstāve Tanita Tamme-Zvejniece aģentūrai LETA pagājušajā nedēļā solīja, ka plašāka informācija par plānoto pagarinājumu, tostarp vēlamo termiņu, tiks sniegta šonedēļ.

Kā vēstīts, Finanšu ministrijas pārstāvji šonedēļ Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā informēja, ka no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem tālākai e-veselības attīstībai pašlaik rezervēti 8,5 miljoni eiro. Tomēr, ņemot vērā progresa neesamību, kapacitātes trūkumu un neskaidrības, kas saistītas ar rīcības plānu, kā arī sadarbības trūkumu no VM puses, pastāv bažas par projekta iekļaušanos termiņos.

Tāpat sēdē tika uzsvērts - ja VM piedāvājums finansējuma izmantošanai nepārliecinās, to varētu pārvirzīt citiem projektiem, lai Latvija attiecīgos līdzekļus nezaudētu pavisam.

Uzklausot klātesošo viedokļus, komisijas deputāti pauda bažas par e-veselības projekta nākotni un to, vai paredzētais finansējums tiks izlietots lietderīgi.

Komisija lēma nosūtīt Ministru kabinetam vēstuli, aicinot pievērst īpašu uzmanību tam, ka ar e-veselības sistēmas izstrādi un darbību saistītās problēmas rada risku zaudēt tai paredzēto finansējumu.

Sēdē šādu nostāju pauda Kaspars Ģirģens (KPV LV), Andrejs Klementjevs (S), Krišjānis Feldmans (JKP) un Ilze Indriksone (VL-TB/LNNK).

Savukārt Ļubova Švecova (S) bija viena no komisijas deputātiem, kura sēdes laikā pauda savu atsevišķo pozīciju un nostājās NVD pārstāvju pusē, argumentējot, ka IT sistēmu izveide ir sarežģīts un dārgs process.

Atspēkojot minēto deputātu kritiku, NVD direktors Edgars Labsvīrs teica, ka lielākās problēmas ir finansējuma aizplūšana un dienesta nespēja noturēt darbiniekus. Viņš skaidroja, ka otrais faktors ir cieši saistīts ar nepietiekamo atalgojumu, kas tiek piedāvāts konkrētām vakancēm.

Nesenā intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" NVD direktors pastāstīja, ka tuvākajos trīs gados e-veselības attīstībā plānots investēt desmit miljonus eiro. Tostarp paredzēts ieguldīt 5,39 miljonus eiro e-veselības sistēmas uzturēšanā.

Plānots arī izsludināt vēl vienu iepirkumu par kopējo summu - 112 000 eiro. Iepirkuma mērķis būs atrast uzņēmumu, kurš varētu sakārtot, kā arī atjaunināt e-veselības testa vidi, lai tajā būtu iespējams veikt e-veselībā nepieciešamo uzlabojumu un jauninājumu testēšanu.