Ministrija lūgs par diviem gadiem pagarināt e-veselības projekta termiņu

© Dāvis Ūlands/F64 Photo Agency

Veselības ministrija (VM) lūgts Ministru kabinetu līdz 2023.gada 30.decembrim pagarināt e-veselības sistēmas ieviešanas termiņu, aģentūrai LETA pavēstīja ministrijas pārstāve Anna Strapcāne.

Patlaban Nacionālais veselības dienests (NVD) sadarbībā ar VM gatavo ziņojumu Ministru kabinetam, lai aprakstītu esošo situāciju un lūgtu projekta termiņa pagarinājumu, norādīja Strapcāne. Ministrija un NVD esot ciešā sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministriju un Centrālā finanšu un līgumu aģentūru par projekta tālāko virzību.

Jau ziņots, ka intervijā TV3 veselības ministre Ilze Viņķele (AP) sacīja: "Ja jūs vaicājat, vai man ir bijusi vēlme pateikt "beidzam mocīties un vienkārši atzīstam, ka tā [pašreizējā e-veselība] ir bijusi kļūda, izpildījums ir zemas kvalitātes un tā produkta lietošana ir ļoti apgrūtināta," tad jā, man ir šāda vēlme bijusi."

Tomēr viņa uzsvēra, ka iepriekš uzbūvētās sistēmas attīstīšana tiek turpināta, jo "Eiropas fondu finansējums uzliek noteiktus rāmjus".

Savukārt NVD pārstāve Tanita Tamme-Zvejniece iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka pašlaik e-veselības trešās kārtas projekta aktivitātes tiek plānotas atbilstoši projektā noteiktajiem termiņiem, proti, 2021.gada novembrim.

Finanšu ministrijas pārstāvji Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā iepriekš informēja, ka no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem tālākai e-veselības attīstībai pašlaik rezervēti 8,5 miljoni eiro.

Tāpat sēdē tika uzsvērts - ja VM piedāvājums finansējuma izmantošanai nepārliecinās, to varētu pārvirzīt citiem projektiem, lai Latvija attiecīgos līdzekļus nezaudētu pavisam.

Uzklausot klātesošo viedokļus, komisijas deputāti pauda bažas par e-veselības projekta nākotni un to, vai paredzētais finansējums tiks izlietots lietderīgi.

Komisija lēma nosūtīt Ministru kabinetam vēstuli, aicinot pievērst īpašu uzmanību tam, ka ar e-veselības sistēmas izstrādi un darbību saistītās problēmas rada risku zaudēt tai paredzēto finansējumu.

Atspēkojot deputātu kritiku, NVD direktors Edgars Labsvīrs teica, ka lielākās problēmas ir finansējuma aizplūšana un dienesta nespēja noturēt darbiniekus. Viņš skaidroja, ka otrais faktors ir cieši saistīts ar nepietiekamo atalgojumu, kas tiek piedāvāts konkrētām vakancēm.

Nesenā intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" NVD direktors pastāstīja, ka tuvākajos trīs gados e-veselības attīstībā plānots investēt desmit miljonus eiro. Tostarp paredzēts ieguldīt 5,39 miljonus eiro e-veselības sistēmas uzturēšanā.

Plānots arī izsludināt vēl vienu iepirkumu par kopējo summu - 112 000 eiro. Iepirkuma mērķis būs atrast uzņēmumu, kurš varētu sakārtot, kā arī atjaunināt e-veselības testa vidi, lai tajā būtu iespējams veikt e-veselībā nepieciešamo uzlabojumu un jauninājumu testēšanu.

Latvijā

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.

Svarīgākais