e-veselība

Šodien, 11.augustā, veselības ministre Anda Čakša tikās ar "Lattelecom" valdes priekšsēdētāju Juri Gulbi un Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāvjiem, lai pārrunātu e-veselības ieviešanas gaitu un saskaņoto laika grafikus, kādā izstrādātājs veiks līgumā paredzēto izstrāžu piegādi un novērsīs tehniskās kļūdas.

E-veselības sistēmai jāsāk funkcionēt jau septembrī, lai ārsti un pacienti līdz decembrim, kad sistēma jāsāk izmantot obligāti, paspētu pie tās pierast, aģentūrai LETA sacīja veselības ministre Anda Čakša.

Apdrošināšanas sabiedrības ir ieinteresētas iesaistīties obligātās veselības apdrošināšanas sistēmā, ja izpildās divi priekšnosacījumi - strādā e-veselība un ir noteikts stabils valsts finansēto pakalpojumu grozs, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins.

Darbību sācis e-veselības portāls, kurā pagaidām gan var lasīt tikai dažādas veselības nozares aktualitātes un informāciju, kas ir e-veselības sistēma. Pieslēgties e-veselībai kā pacientam pagaidām vēl nav iespējams.

Darbu sācis e-veselības portāls, aģentūrai LETA pastāstīja Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Evija Štālberga.

Par neveiksmīgu e-veselības projekta ieviešanu kādam būs jāatbild, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (V).

Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) ir pārliecināts, ka e-veselības sistēmas projektu izdosies ieviest, nezaudējot Eiropas Savienības (ES) piešķirtos 11,3 miljonus eiro projekta īstenošanai, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijā norādīja pats ministrs.

Ieejot e-veselības vietnē, ģimenes ārstam atveras pacienta pieņemšanas sākuma skats, kurā var izvēlēties – izrakstīt parasto recepti vai īpašo, vai paskatīties receptes, kuras pacientam jau izrakstītas.

Spraigā diskusijā par e-veselības nākotni pagāja valdības sēdes daļa, kurā ministri mēģināja vienoties ar ģimenes ārstu cunfti par laiku, kurā jāsāk strādāt e-veselībai. Veselības ministrs Guntis Belēvičs lūdza valdību par pusgadu atlikt laiku, kurā ārstniecības iestādēm un aptiekām jānoslēdz līgumi par e-veselības lietošanu un jāsāk lietot e-darbnespējas lapas un e-receptes.

Visātrākais, kad varētu sākt darboties e-veselība tādā apmērā, ka to kaut daļēji sajustu Latvijas iedzīvotāji, ir nākamā gada 1. janvāris, kad varētu sākt darboties elektroniskā darba nespējas lapa. Ja to ieviestu, sasirgušajam darbiniekam nenāktos slimības lapu nesāt uz dažādām iestādēm, to varētu redzēt elektroniskajā sistēmā, tostarp Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kas rēķina slimības pabalstu.

Veselības ministrs Guntis Belēvičs atbildīgos par e-veselības projekta ieviešanu meklēs tad, ja valstij būs tiešie zaudējumi, proti, ja līdz gada beigām neizdosies izpildīt vairākus uzdevumus un to nevarēs apmaksāt no Eiropas struktūrfondu naudas, kā tas pašlaik plānots. Valsts kontrole aprēķinājusi, ka tie varētu būt 11,3 miljoni eiro.

Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomes laikā Rīgā noritēja vērienīga e-veselības konference, kurā par mūsu situāciju elektroniskās medicīnas jomā centās pastāstīt gan ierēdņi, gan atsevišķu slimnīcu pārstāvji, radot iespaidu, ka «viss notiek».

E-veselības nedēļa Rīgā norit laikā, kad sabiedrība bažījas, kas notiks ar e-veselību Latvijā.

Sākotnējie "e-veselības" sistēmu testi varētu tikt sākti 2011.gada maijā, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Veselības ekonomikas centra direktore Daiga Behmane.

Jaunajā e–pakalpojumu veselības sadaļā var atrast apbrīnojamas lietas – vairāki pacienti Neatkarīgajai atklāj: ģimenes ārsti pierakstījuši tādas pārbaudes, kuras pacienti neatminas vai apgalvo, ka nekad tādas nav veiktas, bet visos gadījumos ģimenes ārsts vai citi speciālisti no valsts saņem naudu.

Uzzināju daudz interesantu lietu, Neatkarīgajai saka rīdzinieks Ernests, kurš izmantoja pavisam jaunu interneta vides pakalpojumu iedzīvotājiem jeb epakalpojumu veselības jomā. Ernests pārbaudīja pieejamos datus par sevi pēdējo piecu gadu garumā, atklājot sev jaunas lietas, piemēram, par to, kādas analīzes viņam veiktas un cik par tām samaksājusi valsts.

Galvenā problēma, īstenojot projektu "e-veselība", ir neesošā normatīvo aktu bāze, kas regulētu šāda veselības nozares projekta ieviešanu, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina Veselības ekonomikas centra (VEC) direktore Daiga Behmane.

Šonedēļ Barselonā konferences "E-Veselība 2010" laikā pieņemta deklarācija par Eiropas valstu sadarbību e-veselības jomā, informē Veselības ekonomikas centrā (VEC).