Dzintra Geka

Dokumentālā kino režisore, vairāku satriecošu grāmatu autore Dzintra Geka uzskata: ir vajadzīgas gan filmas, gan grāmatas par pagājušā gadsimta šausmām, ko organizēja un realizēja austrumpuses okupanti. Lai neaizmirstu. Lai mācītos no kļūdām. Lai izskaustu vientiesību. Tieši tāpat kā padomju karaspēks iebruka Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, iznīcinot cilvēkus, tāpat Krievijas karaspēks tagad iebrucis Ukrainā. Nekas nav mainījies. 1990. gada 4. maijs – Neatkarības deklarācijas pieņemšana – bija cerību stars Latvijai. To atceras arī Dzintra Geka. Vai turpmāk kas mainīsies?

4.maijā Latvijas filmu maratonā pirmizrādi piedzīvos Dzintras Gekas jaunākā dokumentālā filma "Dzimuši Sibīrijā. Mārtiņš Vilsons". Tā atklāj izsūtīto bērnu un viņu pēcteču likteņus - stāstus par piedzimšanu izsūtījumā, atgriešanos Latvijā un cīņu par identitāti svešā, nereti atsvešinātā vidē. Caur personīgām intervijām un atklātām atmiņām atklājas ne tikai vēstures rētas, bet arī mantojums, kas dzīvo nākamajās paaudzēs. Tas ir stāsts par bērnību, kas sākās svešumā, par atgriešanos, kas neatnesa mieru, un par cilvēka spēku būt, neskatoties uz vēstures uzlikto nastu. Vienas dzimtas un visas tautas stāsts.

Svētdien, 4. maijā, Latvijas filmu maratonā pirmizrādi piedzīvos Dzintras Gekas jaunākā dokumentālā filma “Dzimuši Sibīrijā. Mārtiņš Vilsons”.

Latvijā valsts valoda ir latviešu. Taču, kā zināms, realitātē Latvijā ļoti daudz skan arī krievu valoda. Kinorežisore Dzintra Geka vietnē "Facebook" dalījusies ar kādu rūgtu atziņu pēc Mežciema pansionāta apmeklējuma.

Šodien dzimšanas dienu svin režisore un producente Dzintra Geka, Nīderlandes karaliene Beatrikse,

Režisore Dzintra Geka atklāj, ka pagājuši jau seši mēneši, kopš viņa ar vīru komponistu Pēteri Vasku pārslimojuši Covid-19, vēstīts Evijas Kalnbērzas materiālā "Pieredze, kas nedrīkst atkārtoties" izdevumā "Privātā Dzīve".

«Piedod, maizīt,» viņa klusi nosaka, nobučo maziņo rupjmaizes kancīti, kas sakaltis smilšu drupanumā, un teju ar bijīgumu izmet to atkritumu spainī. Šodien nevienam tas neko nenozīmē, tas kancītis. Toreiz, kad ome bija izsūtīta uz Sibīriju, tāds akmensciets knibucis būtu izglābis kādam dzīvību – tā viņa stāstīja. Bads un nāve tad gāja roku rokā kā izģinduši dvīņi. Šodien mazmeita klausās un dzird – jā, dzird un saprot, ko stāsta ome. Un ar sirds asinīm raksta dārgas, mūžam neizdzēšamas atmiņas...

Daudzu radošās industrijas cilvēku vārdi būs atrodami tā saucamajos "čekas maisos", kad tos publicēs, taču šīs personas nekad neviens nevervēja. Tā intervijā radio "Baltkom" pauda režisore Dzintra Geka.

21.oktobrī Latvijas vēstniecība Francijā organizē filmas "Agapitova un Izglābtie" izrādīšanu Francijas latviešu kopienai, kā arī tikšanos ar Ilmāru Knaģi, kurš 1941.gadā tika deportēts uz Sibīriju, un filmas režisori Dzintru Geku.

25.augustā pulksten 18:00 Latvijas Okupācijas muzejs demonstrēs Dzintras Gekas dokumentālo filmu Džona Doreda sala.

Sestdien, 30.janvārī no plkst.15 Rīgas Kinomuzejā notiks kinorežisores Dzintras Gekas dokumentālo filmu jubilejas skate.