Kāds TV24 skatītājs vaicāja, kāpēc Latvijā degvielas cenas paaugstinājās jau no pirmās Irānas konflikta dienas, ja degviela tika iepirkta vēl par veco cenu. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere precizēja, ka cenas degvielas uzpildes stacijās nekāpj vienlaikus ar degvielas biržas cenām, tās kāpj lēnāk.
I. Ligere savu sacīto pamatoja ar skaitļiem, ka “Brent” naftas cena no 26. februāra līdz 17. martam ir pieaugusi par 46% jeb 32,7 dolāriem par barelu.
Degvielas biržas cena dīzeļdegvielai ir pieaugusi par 64% jeb 489 dolāriem par tonnu, bet benzīnam tie ir plus 43% jeb 312 dolāri par tonnu. Degvielas uzpildes stacijās mēs varam redzēt, ka 17. martā pret 27. februāra cenām dīzeļdegvielas cenu pieaugums ir plus 27,8% jeb 43 centi, bet benzīnam tie ir 10,3% jeb 16 centi.
Vaicāta, kā degvielas cenas kritīs, kad situācija būs stabilizējusies, I. Ligere atbildēja, ka tas būs atkarīgs no tirgus situācijas konkrētajā mirklī, noslēgtajiem piegādes līgumiem, kas var tikt noslēgti dažādi, ar dažādiem norēķinu veidiem un norēķinu formulām.
“Norēķini par piegādēm bieži vien ir piesaistīti vidējai biržas cenai kādā noteiktā periodā. Tā var būt trīs dienu cena vai septiņu dienu vidējā cena, un degvielas tirgotāji skatās, kā šīs cenas iet kopējā tirgū, un kā tas līdzsvarojas, kad cenas degvielas uzpildes stacijā tik strauji nekāpj pretēji biržai. Un tad, kad biržā tās iet uz leju, var būt, ka kādā mirklī degvielas tirgotājiem ir jālīdzsvaro tā daļa, kas ir kāpusi lēnāk iepretim biržas kāpumam.
Tā ir ļoti sarežģīta formula, jo ir ļoti daudz un dažādu faktoru, kas ir jāņem vērā, kā veidojas šīs cenas. Un degvielas tirgotājiem ir jāspēj norēķināties par šīm piegādēm arī nākotnē,” skaidroja I. Ligere.