dzelzs

Domājot par dzelzs pārtikas avotiemm, vispirms parasti iedomājamies par sarkano gaļu, pupām vai spinātiem, taču ir vēl daudzi citi, mazāk populāri dzelzs avoti - lūk, 12 no tiem, saskaņā ar “RealSimple”.

Brīžos, kad organisms kādu no sev nepieciešamajām uzturvielām nesaņem, tas par to signalizē. Svarīgi ir šos signālus atpazīt, lai varētu pārskatīt savu ēdienkarti un pārliecināties, vai tā ir pietiekami sabalansēta.

Dzelzs mūsu organismā piedalās skābekļa transportēšanā uz šūnām, tā ir nepieciešama hemoglobīna un sarkano asinsķermenīšu (eritrocītu) sintēzei, kas katru organisma šūnu apgādā ar skābekli.

Lai gan dzelzi varam uzņemt ar pārtiku, dzelzs anēmija liecina, ka organismā tā trūkst, ir jāuzsāk terapija un jāatrod iemesls, kādēļ dzelzs anēmija ir radusies.

Nogurums, bāla sejas āda, elpas trūkums un reiboņi ir vien dažas no pazīmēm, kas liecina par dzelzs trūkumu organismā, no kā cieš viss ķermenis. Kā atpazīt dzelzs trūkumu un kā to ikdienā iespējams uzņemt nepieciešamajā daudzumā, skaidro  farmaceite Zane Melberga.

Parasti, ja jūtam nespēku un nogurumu, saņemam ieteikumus lietot D vitamīnu, magniju vai vienkārši atpūsties. Taču nespēka un noguruma vaininieks var būt arī dzelzs trūkums organismā. Par to aizdomājamies daudz retāk, lai arī Latvijā šī problēma ir diezgan izplatīta. Kā atpazīt dzelzs trūkumu organismā un kā uzņemt organismam nepieciešamo dzelzi? Padomos dalās BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece.

Dzelzs trūkums organismā (pazemināts hemoglobīns, feritīns) var būt iemesls dažādiem nepatīkamiem simptomiem- enerģijas zudumam un nespēkam, galvassāpēm, reiboņiem, sirdsklauvēm un aizdusai, sausiem matiem un ādai, matu izkrišanai, biežām infekcijām un slimošanai, aukstām rokām un pēdām, u.c. Simptomi ir daudz un dažādi, tāpat arī katram indivīdam ir nepieciešama sava pieeja veselības uzlabošanai. Šajā rakstā lasi pazīstamākos fiziskos un psihosomatiskos cēloņus mazasinībai, kā arī vairākas idejas dzelzs līmeņa pacelšanai caur uzturu, uztura bagātinātājiem, apziņu.

Precīzu datu nav, taču 30–50% Latvijas iedzīvotāju varētu būt slēptais jeb latentais dzelzs deficīts. Līdz šim dzelzs trūkumu organismā uzskatīja galvenokārt par jaunattīstības valstu problēmu, kur tas skar vairāk nekā pusi iedzīvotāju. Mūsdienās arī attīstīto Eiropas valstu mediķu uzmanības lokā latentais dzelzs deficīts nonāk arvien biežāk, jo to veicina gan daži moderni uztura paradumi, gan citi faktori. 

Ne tikai par dzelzs nozīmi, bet arī par tā trūkumu organismā un nepietiekamības izraisītajām sekām veselības aprūpes speciālisti ir diskutējuši daudz. Visi kā viens norāda, cik svarīgi ir pievērst uzmanību dzelzs pietiekamai uzņemšanai, kā arī ik pa laikam nodot analīzes, lai pārbaudītu dzelzs rezerves. Kādēļ organismam dzelzs ir tik ļoti nepieciešama un ko var izraisīt tās trūkums? Atbildes sniedz farmaceite Ieva Zvagule.

Attieksmē pret dzelzs uzņemšanu vērojamas divas galējības: dzelzs deficītu uzskata vienīgi par trūcīgo jaunattīstības valstu nelaimi, kas mūs neskar, vai arī par rietumnieciskā dzīvesveida radītu problēmu, kuras dēļ teju vai visiem iedzīvotājiem jāsteidzas uz aptieku pēc dzelzs produktiem. Tomēr, ja runa ir par to, vai dzelzs trūkums nav piemeklējis arī tevi pašu, nevajag vispārināt.

Interesējoties par dažādām minerālvielām, kas mums diendienā jāuzņem, var apjukt no informācijas gūzmas. Tā vien liekas, ka organisma pilnvērtīgai funkcionēšanai vajadzīga gandrīz visa Mendeļejeva tabula. Dzelzs pieskaitāma mikroelementiem. Pieauguša cilvēka organismā vidēji ir ap četriem gramiem dzelzs – nesanāktu pat kārtīga nagla, taču šis nelielais daudzums pilda organismā svarīgus uzdevumus, tāpēc nevajadzētu pieļaut dzelzs deficītu. Apstākļos, kad uzturs kopumā ir pietiekams, dzelzs trūkuma pazīmes nav spilgti izteiktas, tomēr šī problēma pastāv, kaut arī cilvēks reizēm par to pat neiedomājas un pašsajūtas izmaiņās vaino stresu un pārstrādāšanos.

Dzelzs mūsu organismā nodrošina skābekļa transportu uz audiem un ogļskābās gāzes transportu no audiem. Saistoties ar olbaltumu, dzelzs eritrocītos veido hemoglobīnu – vielu, kas skābekli no plaušām nogādā organisma šūnās un arī piešķir asinīm raksturīgo sarkano krāsu. Ja sievietēm hemoglobīna līmenis ir zemāks par 115 vienībām, bet vīriešiem – zem 120 vienībām, tad ir runa par anēmiju jeb mazasinību.