Attieksmē pret dzelzs uzņemšanu vērojamas divas galējības: dzelzs deficītu uzskata vienīgi par trūcīgo jaunattīstības valstu nelaimi, kas mūs neskar, vai arī par rietumnieciskā dzīvesveida radītu problēmu, kuras dēļ teju vai visiem iedzīvotājiem jāsteidzas uz aptieku pēc dzelzs produktiem. Tomēr, ja runa ir par to, vai dzelzs trūkums nav piemeklējis arī tevi pašu, nevajag vispārināt.
Labāk ir zināt pazīmes, kas var signalizēt par dzelzs trūkumu organismā, tās pamanīt, izstāstīt ārstam un noskaidrot, kas darāms, ja aizdomas par dzelzs deficītu izrādījušās pamatotas. Kādas no šīm pazīmēm ir diezgan specifiskas, kādas – raksturīgas arī citu uzturvielu trūkumam vai pavisam atšķirīgas izcelsmes veselības problēmām, bet jebkurā gadījumā tās nevajadzētu atstāt bez uzmanības.
Var novest pie mazasinības
Dzelzs mūsu organismā nodrošina skābekļa transportu uz audiem un ogļskābās gāzes transportu projām no audiem. Saistoties ar olbaltumu, dzelzs eritrocītos veido hemoglobīnu – vielu, kas skābekli no plaušām nogādā organisma šūnās un arī piešķir asinīm sarkano krāsu. Ja sievietēm hemoglobīna līmenis ir zemāks par 115 vienībām, bet vīriešiem – par 120 vienībām, tad ir runa par anēmiju jeb mazasinību. Var būt arī situācijas, kad hemoglobīna daudzums vēl saglabājas normāls, bet dzelzs krājumi jau ir izsīkuši, taču zināmu laiku organisms var šo deficītu kompensēt. To var pārbaudīt, nosakot asinīs feritīna līmeni – ja tas ir pazemināts, tad dzelzs krājumi ir iztērēti. Mazasinībai var būt daudz dažādu cēloņu, bet biežākais ir tieši dzelzs deficīts. Jebkurā gadījumā, kad mazasinība ir parādījusies, ārstam jāizmeklē, kas tai par iemeslu, jo reizēm anēmija var būt arī ļaundabīga.
Kas jāēd dzelzs uzņemšanai
Labs dzelzs avots ir gaļa, jo tajā dzelzs ir divvērtīga, tāpēc uzsūcas organismā pilnīgāk – no tās tiek uzņemts vairāk nekā 30%. Visvairāk dzelzs ir cūku aknās, liellopu aknās un mēlēs, vidēji daudz – trušu, vistu, liellopu un aitu gaļā. Bagāti ar dzelzi ir jūras kāposti, mežrozīšu augļi, griķu, auzu un prosas putraimi, zirņi, lēcas, mellenes u.c. Augu valsts produktos dzelzs ir trīsvērtīga, un cilvēka organisms spēj uzņemt tikai 5 – 10% no tās, uzsūkšanos var traucēt arī miecvielas, kas savelk kuņģa gļotādu. Veģetāriešiem, lai saglabātu labu veselību, ir ļoti rūpīgi jāplāno sava ēdienkarte. Lai palīdzētu dzelzij uzsūkties, vēlama skāba vide, tāpēc der parūpēties, lai netrūktu C vitamīna; uzsūkšanos veicina arī citronskābe.
Jāņem vērā, ka ir produkti, kuri kavē dzelzs uzsūkšanos. Piemēram, kafija, tēja un kakao, ja tos lieto kopā ar dzelzi saturošiem produktiem, var samazināt uzsūkšanos par 50%. Tas pats dažādās publikācijās sacīts par pienu un piena produktiem, jo tie satur kalciju, bet kalcijs kavē dzelzs uzsūkšanos. Arī kalcija preparātus nevajadzētu lietot vienlaikus ar dzelzi saturošiem produktiem.
Cik daudz dzelzs vajag
Ieteicamā dzelzs dienas deva mazuļiem līdz pusgada vecumam ir 0,27 mg, līdz gada vecumam – 11 mg, bērniem līdz trīs gadu vecumam – 7 mg, lielākiem bērniem – 10 mg, vīriešiem 8 – 11 mg, jaunietēm līdz 18 gadu vecumam – 15 mg, sievietēm 19 – 50 gadu vecumā – 18 mg, 51 – 70 gadu vecumā – 8 mg, grūtniecēm – 27 mg un barojošām mātēm – 9 – 10 mg.
Devas nedrīkst pārsniegt. Efektivitāti tas nepalielina, bet var izraisīt nevēlamas blakusparādības, piemēram, sliktu dūšu, spiediena sajūtu, aizcietējumus, arī zobu iekrāsošanos tumšā krāsā.
Dzelzs produkti no aptiekas
Ikvienam cilvēkam, kuram nepieciešams lietot dzelzs produktus, jārēķinās, ka efekts nebūs tūlītējs. Šos preparātus nāksies lietot trīs mēnešus vai pat pusgadu. Eritrocītu dzīves cikls ir 40 dienas un vajadzīgs diezgan ilgs laiks, lai jaunie sarkanie asinsķermenīši izveidotos pietiekamā daudzumā. Hemoglobīna sintēzei turklāt nepieciešamas vēl dažādas citas vielas, ne tikai dzelzs. Piemēram, pētījumos noskaidrots, ka bērniem, kuriem trūkst dzelzs, parasti ir arī izteikts cinka deficīts. Cinks ietilpst daudzu fermentu sastāvā, tam ir liela nozīme dažādās organisma funkcijās. Tāpat nepieciešams arī varš, B 12 vitamīns, folskābe un aminoskābes, no kurām īpaši jāizceļ lizīns. Tāpēc ir mērķtiecīgi dzelzs produktu sastāvā sabalansētās devās iekļaut arī šīs vielas, lai panāktu kompleksu iedarbību.
Dzelzs deficīta riska grupas
• Sievietes reproduktīvajā vecumā – tas saistīts ar regulāru asiņu zudumu menstruāciju laikā.
• Grūtnieces – augļa pilnvērtīgai attīstībai vajadzīgs daudz dzelzs. Pirmajās nedēļas pēc dzimšanas bērnam dzelzs līmenis asinīs krītas un, ja dzelzs uzkrājumi nav pietiekami, mazulis var saslimt, tāpēc grūtniecei dzelzs ir jāuzņem papildus.
• Zīdaiņi – viņu organismā ir ļoti liels pieprasījums pēc dzelzs, jo viņi strauji aug, veidojas asinsrade.
• Augoši bērni – pierādīts, ka dzelzs deficīts saistīts ar intelektuālās attīstības aizturi.
• Veģetārieši un citu uztura novirzienu pārstāvji, kuri neēd gaļu vai ēd to ļoti ierobežotā daudzumā un nedomā, kā uzņemt trūkstošās uzturvielas, tai skaitā dzelzi.
• Cilvēki, kuriem traucēta dzelzs uzsūkšanās organismā slimību dēļ. Uzsūkšanās traucējumi vērojami celiakijas, kairinātu zarnu sindroma, čūlainā enterokolīta un citu kuņģa un zarnu trakta slimību gadījumā. Turklāt kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimības ārstēšanai ļoti izplatīti ir preparāti, kas bloķē kuņģa skābi, taču dzelzij, lai uzsūktos, vajadzīga skāba vide.
• Tie, kuriem bijusi operācija vai trauma, kas saistīta ar asins zudumu. Gatavojoties plānveida operācijai, ir mērķtiecīgi mēnesi iepriekš uzsākt dzelzs preparātu kursu.
Brīdinošas pazīmes
• Pastāvīgs nogurums. Ārsti uzsver, ka pret to jāizturas ar vislielāko uzmanību. Daudzi cilvēki pieņem, ka vainīga slodze darbā, neizgulēšanās, haotiskais dienas režīms un citi objektīvi apstākļi, bet noguruma pamatā var būt dažādu uzturvielu trūkums. Dzelzs deficīts rada nogurumu tāpēc, ka pasliktinās audu apgāde ar skābekli.
• Sievietēm – smaga mēnešreižu norise. Ja ik mēnesi tiek zaudēts 80 ml vai vairāk asiņu, tas noved pie dzelzs deficīta, ar laiku var attīstīties mazasinība.
• Bālums. Par sārtu ādas krāsu ir jāpateicas hemoglobīnam. Ja hemoglobīna līmenis ir pazemināts, āda kļūst bālāka. Ja cilvēkam ir raksturīga ļoti gaiša ādas krāsa un tādēļ grūti izvērtēt, vai viņš ir bāls, var apskatīt mutes gļotādu, smaganas vai plakstiņu iekšpusi – arī to krāsa dzelzs deficīta gadījumā ir bālāka nekā parasti.
• Aizelšanās. Ja audi saņem par maz skābekļa, cilvēks sāk ātrāk aizelsties, veicot ierastas ikdienas darbības.
• Galvassāpes, nervozitāte, koncentrēšanās grūtības. Smadzeņu asinsapgāde arī dzelzs trūkuma apstākļos ir organisma prioritāte, bet pienāk brīdis, kad skābekļa zudums liek sevi manīt un sākas šīs parādības.
• Izmaiņas ādā, matos un nagos. Dzelzs trūkums izraisa ādas sausumu. Ja tas ir izteikts, novērojama pastiprināta matu izkrišana un var veidoties arī laivveida jeb karotveida nagi, bieži atplīst ienadži, plaisā lūpi kaktiņi.
• Gribas ēst neēdamas lietas. Par dzelzs deficītu signalizē dīvaina vēlēšanās ēst mālus, dubļus, krītu, papīru vai grauzt ledu.
• Mēles iekaisums – glosīts. Mēle kļūst dīvaini ļengana un sūrstoša, kārpiņas it kā nogludinās.
• Biežāka saaukstēšanās. Dzelzs deficīts noved pie imūno atbildes reakciju vājināšanās, tāpēc organisms kļūst par vieglāku mērķi dažādām infekcijām.