Pēc ziemas virsdrēbes ir kārtīgi jāizmazgā, lai, nākot nākamajam aukstajam gadalaikam, tās būtu kā jaunas. Par to, kā to izdarīt pareizi, raksta “MarthaStewart”.
Augšdaugavas novadā notikušās dūņu noplūdes likvidēšanas darbi varētu turpināties apmēram mēnesi, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja Valsts vides dienesta (VVD) Latgales reģionālās vides pārvaldes direktore Iveta Lobanoka.
Augšdaugavas novads lūdz valdībai izsludināt ārkārtas stāvokli dūņu noplūdes dēļ. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Arturs Toms Plešs (AP) ReTV Ziņām saka - tādu izsludināt pašvaldībā nav pamata.
Noplūdušo dūņu dēļ pašvaldība lūgs valdību izsludināt ārkārtējo situāciju trijos Augšdaugavas novada pagastos, liecina novada domes ārkārtas sēdē pieņemtais lēmums.
No dūņu laukiem "Križi" noplūdušo dūņu savākšana varētu izmaksāt līdz 120 000 eiro, otrdien Latvijas Radio atzina Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins (Daugavpils novada partija).
Latgalē avārijas dēļ no dūņu laukiem "Križi" vidē noplūdušas aptuveni 14 000 tonnas dūņu, piesārņojumam ieplūstot Līksnas upē, informēja Valsts vides dienests (VVD) pārstāve Kristīne Kļaveniece.
Arvien lielāka sabiedrības daļa vēlas uzlabot veselību, izmantojot dabas dziednieciskos faktorus – tas acīmredzot ir likumsakarīgi mūsu laikmetā, kad pieaug bažas par visuresošo «ķīmiju». Lai to varētu, vajadzīgas gan dabas bagātības, gan mediķi, kuri zina, kā tās izmantot. Kūrorta rehabilitācijas centrā Jaunķemeri ir abi šie resursi, jo līdztekus vispārpieņemtajām rehabilitācijas metodēm ārstniecības procesā aktīvi tiek iesaistītas tradicionālās kūrorta ārstēšanas metodes. Viena no tām ir peloīdterapija – ārstēšana ar dūņām. Kam tā domāta un kā tiek veikta – stāsta rehabilitācijas centra vadītāja neiroloģe Elīna Malkiela.
Pagājušajā nedēļas nogalē Brazīlijā noticis visai interesants karnevāls, ko dēvē par "Dūņu ielu". Cilvēki ar lielāko prieku metas iekšā dūņu ezerā, nosmērējoties no galvas līdz kājām.
«Jūrmalai ir vēsturiski svarīgi minerālūdeņi un dziednieciskās dūņas, un pašlaik mēs, kūrorta rehabilitācijas centrs Jaunķemeri, esam vienīgie, kas nodarbojas ar dziedniecisko kūdras dūņu iegūšanu, tāpēc mums ir svarīgi šīs tradīcijas nosargāt,» uzsver kūrorta rehabilitācijas centra Jaunķemeri valdes locekle, ārste neiroloģe Elīna Malkiela.
Nākamgad ir paredzēts pētīt Ķemeru apkārtnē satopamo ārstniecisko dūņu ķīmiskās un biofizikālās īpašības, esošo kūdras (dūņu) atradņu turpmākās apsaimniekošanas un attīstības iespējas, kā arī izstrādāt ieteikumus dūņu reģenerācijas jeb atjaunošanas procesu nodrošināšanai.