«Jūrmalai ir vēsturiski svarīgi minerālūdeņi un dziednieciskās dūņas, un pašlaik mēs, kūrorta rehabilitācijas centrs Jaunķemeri, esam vienīgie, kas nodarbojas ar dziedniecisko kūdras dūņu iegūšanu, tāpēc mums ir svarīgi šīs tradīcijas nosargāt,» uzsver kūrorta rehabilitācijas centra Jaunķemeri valdes locekle, ārste neiroloģe Elīna Malkiela.
Jaunķemeri kūdras dūņas medicīniskajā rehabilitācijā izmanto jau no sešdesmitajiem gadiem, tās ir gadu desmitiem senas tradīcijas. Kopš 2004. gada rehabilitācijas centrs dziednieciskās kūdras dūņas iegūst pats, un pagājušajā nedēļā dūņu ieguves karjerā Sloka tika atklāts jaunais Jaunķemeru dūņu ieguves lauks. «Šis mums ir jau otrais dziedniecisko dūņu ieguves lauks. Ar pirmo lauku ir iekrāta milzu pieredze dziedniecisko dūņu ieguvē,» stāsta E. Malkiela. «No 2004. gada centrs Jaunķemeri ir vienīgā iestāde, kas nodarbojas ar dziedniecisko kūdras dūņu iegūšanu, un pašlaik mums ir svarīgi saglabāt dūņu iegūšanas un izmantošanas tradīcijas, lai joprojām tās atbilstu kūrortoloģijas jeb balneoloģijas tradīcijām un prasībām. Latvija ir unikāla kūrorta valsts, jo nevienā citā pasaules kūrortā nav atrodamas vienuviet gan dūņas, gan minerālie ūdeņi, gan jūras tuvums, gan klimats, kas ir labvēlīgs cilvēku veselībai.»
Baltijā dūņu dziedniecības pirmsākumi meklējami 18. gadsimtā, kad 1795. gadā tika nodibināta Baldones sanatorija, kas izmantoja dūņas no Pladu purva (pašlaik Baldonē dūņas vairs netiek iegūtas, to atradnes ir slēgtas). 19. gadsimta vidū dūņas sāka lietot Ķemeru kūrortā, kas kļuva slavens ne tikai ar dūņām, bet arī sērūdens avotiem. E. Malkiela stāsta, ka 1981. gadā Slokas purvā tika atklāts kūdras dūņu ieguves karjers. Tā kā dūņas tiek pieskaitītas pie derīgiem izrakteņiem, Dabas aizsardzības pārvalde par tiesībām tās iegūt izsludina konkursu, šogad šīs tiesības uz trim gadiem ieguva sanatorija Jaunķemeri, kas dūņas Slokas atradnē iegūst jau vairākus gadus.
Raksturojot dūņu ārstniecisko iedarbību, E. Malkiela norāda uz virkni dūņu īpašību, kas ir unikālas, lietojamas rehabilitācijā līdztekus minerālūdeņiem. «Visbiežāk dūņas lieto kustību un balsta aparāta sistēmas rehabilitācijā, kad cilvēkam ir hroniskas muguras vai locītavu sāpes,» Neatkarīgajai stāsta E. Malkiela. Viņa pieļauj, ka visvairāk par dūņu lietošanu medicīnā zina seniori, kuriem atmiņā ir Ķemeru tradīcijas par dūņu izmantošanu, tomēr dūņu terapija iegūst popularitāti arī mūsdienās, jo pierāda savu iedarbību dažādu mūsdienās aktuālu problēmu risināšanā. «Dūņām ir iekaisumu ierobežojoša, antioksidējoša, biostimulējoša ieteikme,» saka E. Malkiela.
«Mēs cenšamies cīnīties par dūņu iegūšanas, sagatavošanas un izmantošanas tehnoloģiju saglabāšanu - dūņas ir svarīgi pareizi sagatavot un izmantot. Tā kā tām piemīt reģenerācijas spējas, mēs rūpējamies arī par dūņu pareizu saglabāšanu, proti, dūņas pēc izmantošanas pareizi savācot un uzglabājot, tās atjaunojas un ir iespējams izmantot atkārtoti,» stāsta speciāliste. Jaunķemeriem nav pārliecības, vai tā rīkojas arī citas iestādes, kas izmanto dūņas spa procedūrās (Jaunķemeri daļu no iegūtajām dūņām nodod arī citu uzņēmumu rīcībā). Jaunķemeri pašlaik ir vienīgie, kuri saglabājuši dūņu un minerālūdeņu izmantošanas tradīcijas, kas, viņuprāt, ir ļoti svarīgas Jūrmalai, ja tā patiešām vēlas sevi dēvēt par kūrorta pilsētu.
***
Kas ir dūņas?
• Dūņas jeb peloīdi (grieķu valodā pelos - dūņas, māls) ir ar ūdeni piesātinātas nekonsolidējušās ūdensbaseinu nogulas
• Dūņas tiek pieskaitītas pie derīgiem izrakteņiem
• Latvijā tiek iegūtas kūdras dūņas (Ķemeri) un sapropeļa dūņas
• Lielākās dūņu ieguves vietas ir Baldonē (ieguves vieta pašlaik slēgta) un Ķemeros (dūņas iegūst Jaunķemeri)
Avots: E. Malkiela