Britu laikraksts "The Telegraph" intervēja vairākus ekspertus, lai atklātu mehānismu, ar kuru Krievija pārtver Ukrainas bezpilota lidaparātus un novirza tos Baltijas valstu un Somijas virzienā.
Domnīcas "LaSER" pētnieks Roberts Kits intervijā aģentūrai LETA atklāja, kāpēc Latvijā jārīko plaša mēroga civilās aizsardzības mācības un ko iesākt ar ielidojušajiem droniem.
Latgales tūrisma asociācija (LTA) atklātā vēstulē vērsusies pie augstākajām valsts amatpersonām, ministrijām un Saeimas, norādot uz kritisku situāciju nozarē saistībā ar dronu ielidošanu un biežiem šūnapraides paziņojumiem.
Šodien, 23. maijā, ap pulksten 8.00 Valsts policijā saņemta informācija no iedzīvotājiem par bezpilota gaisa kuģa iekrišanu Drīdža ezerā Krāslavas novadā Kombuļu pagastā, kur saskarē ar ūdeni tas detonējis, informē Valsts policija.
Sākot ar sestdienu, 23. maiju, Nacionālie bruņotie spēki (NBS) izmantos divu līmeņu šūnu apraides paziņojumus, lai informētu sabiedrību par iespējamo gaisa apdraudējumu vai par tūlītēju nepieciešamo rīcību, aģentūru LETA informēja Iekšlietu ministrijā.
Ņemot vērā pēdējā laika incidentus Latvijas un citu Baltijas valstu gaisa telpā, kā arī drošības situāciju reģionā kopumā, Rīgas dome izstrādājusi pamata rīcības algoritmus iedzīvotājiem dronu apdraudējuma un trauksmes gadījumiem. Vienlaikus pašvaldība sāk informatīvu kampaņu “Sagatavojies! Šodien.”, kuras mērķis ir veicināt iedzīvotāju gatavību un izpratni par rīcību ārkārtas situācijās.
Ceturtdien Latgalē no Baltkrievijas ielidojušais drons atstājis Latvijas gaisa telpu vai nokritis nezināmā vietā, aģentūrai LETA atzina Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS).
Oficiālo patvēruma vietu nodrošinājums dronu apdraudējuma gadījumā Rīgā ir būtiski sliktāks par iepriekš ziņoto, izriet no Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas vadības piektdien žurnālistiem ziņotā.
Krievijas aktivitātes kļūst neparedzamākas un tas palielina riskus, ka šī valsts savās darbībās var pārrēķināties un radīt lielāku apdraudējumu, aģentūrai LETA atzina Satversmes aizsardzības birojs (SAB).
Otrdien deviņos Latvijas novados tika izplatīts brīdinājums par iespējamu gaisa telpas apdraudējumu, tomēr no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) netika saņemts apstiprinājums par drona ielidošanu Latvijā. Toties drons, kas vēlāk tika notriekts Igaunijā, tajā bija ielidojis no Krievijas puses un nav atradies Latvijas gaisa telpā.
Valsts policija noskaidrojusi personu kriminālprocesā par sociālajos medijos apzināti izplatītiem fotoattēliem ar it kā Smiltenes novadā nogāzušos dronu.
Ukrainas Drošības dienestam (SBU) veicot triecienā aprīlī iesaistīta Krievijas drona atlūzu izpēti, konstatēts paaugstināts radiācijas fons, platformā "Telegram" trešdien pavēstīja SBU.
NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātājs otrdien virs Igaunijas notriecis dronu, paziņoja Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs.
Neilgi pēc plkst. 12.30 brīdinājums par iespējamo apdraudējumu tika izplatīts Madonas novadā. Ap plkst. 13 brīdinājums paplašināts līdz Cēsu, Smiltenes un Gulbenes novadiem.
Vilcienu kustība otrdien pēc iespējamā gaisa apdraudējuma beigām ir atjaunota, tomēr ir iespējami atsevišķi kavējumi, liecina AS "Pasažieru vilciens", kas strādā ar zīmolu "Vivi", publiskotā informācija.
Maskava ir piedzīvojusi vienu no lielākajiem bezpilota lidaparātu uzbrukumiem vēsturē, taču Krievijas federālie televīzijas kanāli slēpj trieciena apmērus - uzbrukums galvaspilsētā attēlots kā nenozīmīgs incidents, raksta “dialog.ua”.
Divi 7. maijā Rēzeknē nokritušie droni bija aprīkoti ar sprāgstvielām, atbildot uz “Neatkarīgās” jautājumiem, apliecināja Nacionālo bruņoto spēku komandiera padomnieks militāri publisko attiecību jautājumos Roberts Skraučs.