Kāpēc Sprūds izvēlējās dārgāko no artilērijas sistēmu piedāvājumiem ar visilgāko piegādi? Notikušo komentē Evika Siliņa

Krievijas karš Ukrainā parādījis, ka bez jaudīgas artilērijas sauszemes spēki ilgstoši karot nespēj. Latvijai jau ir no Austrijas pirktas pašgājējhaubices, taču armijai vajag sistēmas, kas spēj šaut tālāk, pārvietoties ātrāk. Andra Sprūda laikā Aizsardzības ministrija izvēlējās Zviedrijas “Archer” artilērijas haubicas, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Andra Sprūda laikā aizsardzības ministrijā plānots pirkt artilērijas sistēmas, ko Latvija nemaz nevar atļauties, uzsver raidījums.

Nākamnedēļ par šo darījumu slēgtā sēdē spriedīs valdība, kam būs jāpieņem lēmums, vai Latvija no pārlieku dārgo zviedru haubicu iegādes atteiksies. Summas, cik šīs iekārtas maksā, publiski nav zināmas. Bet runa nav par dažiem vai desmit miljoniem - darījuma apjoms ir krietni lielāks.

Jaunais aizsardzības ministrs Raivis Melnis “Nekā personīga” atklāj, ka šis bijis dārgākais no diviem piedāvājumiem, sistēmas piegādātu tikai pēc vairākiem gadiem un lēnās piegādes kavētu mūsu armijas attīstības plānus. Turklāt tā nav bijusi pirmā armijas izvēle. Bijušais ministrs visus pārmetumus noraida un apgalvo, ka tieši otrādi - ieklausījies tikai tajā, ko teikusi armija.

Modernā kaujas laukā artilērijas haubice nedrīkst ilgi palikt vienā vietā. Pēc pirmajiem šāvieniem tās pozīciju var aprēķināt pretinieka radari vai atrast droni. Tāpēc svarīgs ir ne tikai šāviena attālums, bet arī ātrums, kādā karavīri ierodas pozīcijā, izšauj un aizbrauc. No Austrijas Latvijas armijas vajadzībām iepirktas pašgājējhaubices M109. Lietotas un atjaunotas. Tomēr tās ir lēnas, standarta munīciju aizšauj 22 kilometrus. Tāpēc militāristi nolēma, ka jāmeklē modernākas un jaudīgākas.

Pirmā publiskā ziņa, ko Latvija varētu pirkt, parādās pagājušā gada 10. jūnijā, kad Latvijas un Zviedrijas amatpersonas Stokholmā parakstīja nodomu vēstuli. Tajā abas valstis apņemas nākotnē slēgt starpvaldību līgumu par pilnīgi jaunu 18 “Archer” 8x8 sistēmu piegādi Latvijai. “Archer” ražo uzņēmums “BAE Systems Bofors”, kas izstrādā artilērijas sistēmas, kuģu lielgabalus un munīciju. Ša gada 13. janvārī valdība konceptuāli atbalsta informatīvo ziņojumu par “Archer” iegādi. Trīs dienas vēlāk Andris Sprūds un Zviedrijas aizsardzības ministrs Pāls Jonsons parakstīja abu valstu aizsardzības sadarbības ceļa karti.

Kamēr Latvija gaidītu jaunās iekārtas, Zviedrija iznomātu iepriekšējās paaudzes “Archer” 6x6, ko šobrīd izmanto arī Ukraina. Bija plānots izveidot kopīgu Latvijas un Zviedrijas artilērijas vienību un sākt mūsu karavīru apmācību. Tam visam bija jānotiek jau šogad.

Maija beigās par aizsardzības ministru kļuva atvaļinātais pulkvedis Raivis Melnis. Viņš stāsta, ka viena no pirmajām sanāksmēm ministrijā bijusi tieši par artilērijas iepirkumu. Speciālisti ziņojuši, ka ar “Archer” piedāvājumu ir slikti un tas nepavisam neatbilst mūsu armijas vajadzībām un plāniem.

Šobrīd ministrija ir uzrunājusi gan "Archer" ražotāju, gan otro pretendentu no Čehijas, kas iepriekšējā atlasē un variantos, ko pētīja un testēja NBS, ministrijā netika izvēlēts kā labākais. Saņemtas atbildes un otrdien Melnis par to ziņos valdībai. Ministrs vairās skaidri pateikt, ka Latvija atteiksies no Sprūda laikā izdarītās daudz dārgākās izvēles, kam turklāt ir krietni garāks piegādes grafiks. Bet visticamāk tas tā varētu notikt.

Nacionālie bruņotie spēki atbildē Nekā personīga saka, ka viņi veikuši savus testus un atlasījuši divus ražotājus. Bet tieši ministrijā izdarīta izvēle par labu dārgākajam variantam.

NBS atbilde Nekā Personīga:

"Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada jūlijā apstiprinātajam Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānam 2025.-2036. gadam, tika veikti vairāku pašgājējhaubiču testi. Balstoties uz Nacionālo bruņoto spēku operacionālajām vajadzībām, pēc testiem tika secināts, ka tām atbilst divi no piedāvātajiem haubiču modeļiem - Zviedrijas uzņēmuma “BAE Systems Bofors” modelis “Archer” un Čehijas uzņēmuma “Excalibur Army” modelis “Morana. Čehijas uzņēmuma piedāvājums bija lētāks, taču Aizsardzības ministrijas vērtēšanas procesā tika apspriesti arī citi faktori, tostarp reģionālās partnerības stiprināšana."

Andris Sprūds noraida kādu savu neizdarību vai neieklausīšanos bruņoto spēku ieteikumos. Viņš vairākas reizes atkārto, ka visi lēmumi balstīti tikai tajā, ko ieteikusi armija. Līgumi nav slēgti, jo sarunas turpinājušās līdz pat brīdim, kad Evika Siliņa viņu atlaida. Kāpēc tomēr izvēlēts krietni dārgākais ražotājs, skaidrojams ar bijušā ministra vēlmi stiprināt sadarbību ar Zviedriju.

"Par artilēriju, kura noteikti ir vajadzīga mūsu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, ļoti daudz diskutēja ar ministru Sprūdu, jo nav jau noslēpums, ka ne jau tikai Zviedrijas artilērija un Zviedrijas tehnika ir tā, ko Latvija varēja iegādāties. Un mani jautājumi bija par cenu un par to, vai tā būs atbilstošākā tehnika. Ņemot vērā, ka gan NATO ietvaros, gan Eiropas Savienības ietvaros mēs daudz diskutējam par to, ka mums jāmācās no Ukrainas. Vairākkārtīgi arī prasīju ministram šo viedokli iesniegt. Bet diskusijas nebija vienkāršas. Bija jautājumi no manas puses, kāpēc mēs pērkam tomēr dārgāko" raidījumam sacija

bijusī ministru prezidente, Saeimas deputāte Evika Siliņa.

Sprūds uzsver, ka gaidīšanas laiku bija paredzēts aizpildīt ar Zviedrijas veco 6x6 sistēmu izvietošanu Latvijā un mūsu karavīru apmācību. Taču 6x6 un 8x8 nav identiskas mašīnas. Tām ir atšķirīgas šasijas, aizsardzības līmenis un ekspluatācijas īpatnības. Kā "Nekā personīga" saka vairāki avoti no militārās jomas - šāda apmācība būtu bezjēdzīga, jo abas haubicas būtiski atšķiras un tā būtu lieki iztērēta nauda. Turklāt Zviedrijas jaunajām haubicām nepieciešama speciāla munīcija, kas mūsu armijai šobrīd krājumos nemaz nav. Sprūds arī tam nepiekrīt. Viņaprāt zviedru iekārtās varētu lietot lādiņus, ko gatavojas ražot Latvijā.

NBS atzinums ir slepens. Tāpēc sabiedrība nevar pārbaudīt, vai armija sākotnēji ieteica “Archer”, kā apgalvo Sprūds, vai vairāk sliecās par labu otrai sistēmai, kā saka Melnis un Siliņa. Pirkumu bija plānots finansēt, izmantojot Eiropas Savienības SAFE instrumentu. Kā brīdina Melnis - lai pagūtu izmantotu šo naudu, līgumam ir jābūt noslēgtam jau šogad.