divvalodība

Jaunā pētījumā atklāts, ka valodas apguve palēnina novecošanos un ilgāk saglabā smadzenes veselīgākas, vēsta laikraksts “The Telegraph”.

Apvienoto Nāciju Organizācija nav vienīgā starptautiskā institūcija, kas Latvijai dod kaitīgus padomus tik jutīgajos valodas politikas jautājumos. Eiropas Padomes Ministru vietnieku komiteja martā pieņēmusi rezolūciju, kurā Latvija tiek skarbi kritizēta par valsts valodas prasībām un pamācīta, ka vēl vairāk nepieciešams paplašināt krievu valodas lietojumu.

Apvienoto Nāciju Organizācijas izplatītās rekomendācijas mazākumtautību izglītošanas jomā izraisījušas plašu rezonansi gan pašmāju politiskajā vidē, gan arī starptautiskajā sabiedrībā. Politiskās partijas no jauna pozicionējas pret divvalodības ideju skolās, bet organizācija UNESCO atsūtījusi Izglītības un zinātnes ministrijai kaut kādus slepenus papildu skaidrojumus.

Nacionālā apvienība vienmēr iestājusies par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Latviešu valoda ir viena no partijas vērtībām, un arī Saeimas vēlēšanu programmās tai allaž veltīta uzmanība, tādēļ ziņa par Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejas rekomendācijām pārskatīt valodas politiku un likumus izglītības jomā, lai veicinātu minoritāšu valodu apguvi un mācības šajās valodās, partiju nepatīkami pārsteigusi.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja savos noslēguma secinājumos par Latvijas attīstību desmit gadu periodā ieteikusi atjaunot valsts izglītībā divvalodību. Tas ir skandāls. Starptautiski autoritatīvā organizācija nav pamanījusi, ka Latvijas valsts ir bijusi okupēta un krievu valodu kā valdošo ieviesa padomju okupācijas režīms, nevis vietējās etniskās minoritātes.

Neiespējami konstatēt, cik reižu mēs pārejam uz krievu valodu dažādās saziņas situācijās, ja mums pretim ir krievs, kurš, pieņemu, pat spēj runāt latviski, bet mēs viņam neļaujam to darīt. Domāju, ka 90% gadījumu mēs pāriesim uz krievu valodu. Līdz ar to krievvalodīgajos veidojas pārliecība – «cerams, viņi vienmēr ar mums runās krieviski» –, no kuras savukārt dzimst prasība – «viņiem jārunā ar mums krieviski». Mēs paši mīkstmiesīgi veidojam reālu divvalodību.