2024. gadā jauniešu īpatsvars, kas katru dienu lietoja internetu, Eiropas Savienībā (ES) svārstījās no 93% līdz gandrīz 100%, rāda ES statistikas dienesta “Eurostat” dati.
Turpmākajos gados plānots būtiski paaugstināt Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes, paredzēts digitālās desmitgades stratēģiskajā ceļvedī Latvijai līdz 2030.gadam, kuru šodien zināšanai pieņēma valdība.
Lielākā daļa jeb 77% Latvijas iedzīvotāju, vecumā no 18 līdz 75 gadiem, uzskata, ka viņiem būtu nepieciešams papildināt savas digitālās prasmes, lai spētu efektīvāk strādāt ar pieejamajām jaunākajām tehnoloģijām.
Latvija iedzīvotāju digitālo prasmju ziņā atpaliek no vidējiem rādītājiem citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, un 2020.gada ES Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā Latviju ievērojami apsteidz arī kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija.
Visās apsekotajās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs vairāk nekā 15% skolēnu nav pietiekamu digitālu prasmju, liecina Eiropas Komisijas (EK) publicētais ikgadējais Izglītības un apmācības pārskats.
Latvijā 72% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka viņiem būtu nepieciešams papildināt savas digitālās prasmes, lai spētu efektīvāk strādāt ar pieejamajām jaunākajām tehnoloģijām, liecina informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma "Accenture" uzdevumā veiktā pētījumu kompānijas SKDS aptauja.
Latvijā ir viens no ātrākajiem internetiem pasaulē, bet digitālās prasmes nav apmierinošas, trešdien publiskajā diskusijā "Veidojot uzticēšanos" atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes locekle Ingrīda Kariņa-Bērziņa.