Latvijā 72% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka viņiem būtu nepieciešams papildināt savas digitālās prasmes, lai spētu efektīvāk strādāt ar pieejamajām jaunākajām tehnoloģijām, liecina informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma "Accenture" uzdevumā veiktā pētījumu kompānijas SKDS aptauja.
Turklāt 80% aptaujāto iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir kaut ko darījuši, lai pilnveidotu savas digitālās prasmes.
Aptaujā noskaidrots, ka 62% no visiem respondentiem pēdējā gada laikā ir patstāvīgi risinājuši kādu problēmu, pašmācības ceļā centušies kaut ko labāk saprast vai apgūt. Tāpat 17% iedzīvotāju norādīja, ka viņu darba vieta ir nodrošinājusi apmācību iespējas, savukārt 17% respondentu atbildēja, ka pēdējā gada laikā viņi neko nav darījuši, lai uzlabotu savas digitālās prasmes.
Apskatot tehnoloģiju izmantošanas paradumus, aptaujā secināts, ka vismaz puse Latvijas iedzīvotāju ikdienā savu brīvo laiku ārpus profesionālajiem pienākumiem nevarētu iedomāties bez viedtelefona (56%), datora vai planšetes (51%) un ziņu portāliem un interneta pārlūkošanas, lai iegūtu informāciju.
Aptaujā 42% cilvēku atbildēja, ka brīvo laiku nevarētu iedomāties bez epasta pārlūkošanas, 39% - televīzijas skatīšanās, bet 37% respondentu atpūtu nevarētu iedomāties bez sociālo tīklu un izklaides lietotnēm. Savukārt 14% cilvēku visu brīvo laiku bez grūtībām spētu pavadīt bez tehnoloģiju sniegto iespēju izmantošanas.
Aptaujā noskaidrots, ka 59% iedzīvotāju nemaz neseko līdzi tam, cik daudz laika pavada pie dažādu ierīču ekrāniem. Tam apzināti seko līdzi 39% respondentu. Kā secināts aptaujā, ka pie ierīču ekrāniem pavadītajam laikam rūpīgāk seko līdzi jaunieši (vecumā no 18 līdz 24 gadiem). Lielākā daļa respondentu arī apzināti cenšas ņemt atslodzi no skatīšanās dažādu ierīču ekrānos - 47% to dara dažkārt, bet 21% to dara pastāvīgi.
Aptaujā arī noskaidrots, ka 93% Latvijas iedzīvotāju ikdienā mēdz izmantot uzņēmumu klientu kartes, kas sniedz atlaides un dažādus bonusus no dalības lojalitātes programmās. Vienlaikus secināts, ka respondentiem ir nepietiekamas zināšanas, ko lojalitāšu programmu organizētāji dara ar iegūtajiem datiem - 42% iedzīvotāju tikai apmēram nojauš, bet ceturtā daļa respondentu neko par to nezina.
Savukārt puse no respondentiem, pēdējo reizi piesakoties kādā lojalitātes programmā, ir apdomājuši, vai ieguvumi no dalības lojalitātes programmā ir atdotās informācijas vērti, bet 43% par to nav domājuši.
Kopumā vairāk nekā puse jeb 54% Latvijas iedzīvotāju kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas stāšanās spēkā nejūtas drošāk par savu datu aizsardzību, bet drošāk jūtas 29% aptaujāto cilvēku. Aptauja arī apliecina, ka vairums respondentu jeb 87% pēdējo divu gadu laikā nav nevienam uzņēmumam lūguši izdzēst tā rīcībā esošos viņu personas datus.
Kā liecina aptaujas dati, 74% aptaujāto cilvēku kopumā ir pozitīvi noskaņoti par digitālajām tendencēm pakalpojumu izmantošanā, piemēram, lietotnē izsaukt taksometru vai pasūtīt ēdienu. Tāpat aptaujā 82% iedzīvotāju uzskata, ka digitālās tehnoloģijas ir kopumā uzlabojušas viņu dzīvi. Arī šajā jautājumā novērojama tendence, ka, pieaugot ienākumiem, palielinās to respondentu īpatsvars, kuri uzskata, ka digitālās tehnoloģijas uzlabo viņu dzīvi. Gados jaunāki respondenti biežāk norāda, ka digitālās tehnoloģijas uzlabo viņu dzīvi.
Aptaujā dati liecina, ka visbiežāk respondenti, uzsākot izmantot jaunajās tehnoloģijās balstītos pakalpojumus, patstāvīgi ar visu tiek galā un, ja nepieciešams, tad vajadzīgās pamācības vai instrukcijas atrod internetā. Tā norādījuši 57% respondentu. Palielinoties vecumam, samazinās respondentu īpatsvars, kuri ar to tiek galā patstāvīgi.
"Accenture" vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs sacīja, ka Latvijas iedzīvotāji apzinās, ka viņiem konkurētspējas saglabāšanai ir nepieciešams papildināt prasmes darbam ar tehnoloģijām. Tomēr tikai salīdzinoši neliela daļa cilvēku aptaujā norādīja, ka apmācību iespējas nodrošina darba vieta.
"Tas ir signāls Latvijas uzņēmumiem pievērst lielāku uzmanību apmācībām un izglītībai kopumā. (..) Ieguldījumi izglītībā sniedz pievienoto vērtību ne tikai uzņēmējdarbībā, bet valstiskā līmenī kopumā," uzsvēra Jegorovs.
SKDS aptaujā, ko pasūtīja "Accenture", 2020.gada aprīlī piedalījās vairāk nekā 1000 iedzīvotāju.
"Accenture" ir starptautisks vadības konsultāciju, tehnoloģisko pakalpojumu un ārpakalpojumu uzņēmums. Uzņēmums apkalpo klientus vairāk nekā 120 pasaules valstīs. "Accenture" Latvijas filiāle ir dibināta 2002.gadā.