Cik prasmīgi digitālajā vidē ir Latvijas iedzīvotāji?

 
©pexels.com

Lielākā daļa jeb 77% Latvijas iedzīvotāju, vecumā no 18 līdz 75 gadiem, uzskata, ka viņiem būtu nepieciešams papildināt savas digitālās prasmes, lai spētu efektīvāk strādāt ar pieejamajām jaunākajām tehnoloģijām.

Šogad iedzīvotāju skaits, kuri saskata nepieciešamību uzlabot savas digitālas iemaņas, ir pieaudzis, jo pērn attiecīgu viedokli pauda 72% cilvēku, atklāj informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma Accenture uzdevumā veiktā pētījumu kompānijas SKDS aptauja.

Gandrīz puse jeb 51% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pandēmijas ietekmē uzlaboja vai apguva virtuālo saziņas platformu lietošanu.

Tāpat liela daļa iedzīvotāju ieguva zināšanas e-paraksta izmantošanā, bet 24% cilvēku pandēmijas ietekmē uzlaboja vai apguva specifiskas prasmes, lai attālināti strādātu un veiktu darba pienākumus, piemēram, pieslēgtos un strādātu ar darbavietas IT sistēmām. 14% iedzīvotāju papildināja prasmes, lai atrastu un pasūtītu preces internetā un veiktu par tām maksājumus, tik pat daudz respondentu (14%) atbildēja, ka viņiem pandēmijas ietekmē bija jāapgūst citas digitālās prasmes, savukārt 20% iedzīvotāju nekas nebija jāuzlabo vai jāapgūst.

Kopumā lielākā daļa jeb 54% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu digitālo prasmju un zināšanu līmenis ir labs, bet 35% cilvēku savu digitālo prasmju un zināšanu līmeni novērtē kā viduvēju, bet 10% atzīst, ka tas ir zemā līmenī.

Līdzīgi kā pērn, arī šogad pārliecinoši lielākā daļa jeb 81% aptaujāto iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir kaut ko darījuši, lai pilnveidotu savas digitālās prasmes. Vairāk nekā puse jeb 57% no visiem respondentiem ir patstāvīgi risinājuši kādu problēmu, pašmācības ceļā centušies kaut ko labāk saprast vai apgūt, bet 41% iedzīvotāju ir konsultējušies ar citiem ģimenes locekļiem, draugiem vai kaimiņiem kāda jautājuma risināšanā. Šogad nedaudz ir pieaudzis cilvēku skaits, kuri ir izmantojuši tiešsaistes kursu un lekciju iespējas, bet nedaudz samazinājies iedzīvotāju skaits, kuri norādījuši, ka viņu darba vieta ir nodrošinājusi apmācību iespējas.

Aptaujā arī noskaidrots, ka lielākā daļa jeb 56% iedzīvotāju pandēmijas laikā nav piedzīvojuši tehnoloģiju radītu stresu, bet ar to ir saskārušies 41% aptaujāto cilvēku (reti - 20%, dažkārt - 16%, bieži - 5%). Biežāk ar tehnoloģiju radītu stresu ir saskārušās sievietes.

Pandēmija ir būtiski ietekmējusi cilvēku iepirkšanās paradumus internetā. Šobrīd lielākā daļa no Latvijas iedzīvotājiem ikdienā mēdz iepirkties internetā. Salīdzinot ar 2020.gadu, ir pieaudzis cilvēku skaits, kas internetā iepērkas bieži. 62% kopš pandēmijas Latvijā internetā ir sākuši iepirkties biežāk, nekā to mēdza darīt pirms tam.

Biežāk internetā pirktās preces ir apģērbs un apavi (57%), elektrotehnika (46%), kosmētika, saimniecības un higiēnas preces (40%), preces mājai, dārzam un remontam (36%), pārtika, tai skaitā ēdiens ar piegādi (34%), atpūtai, hobijiem un sporta aktivitātēm nepieciešamās lietas (31%), medikamenti, preces veselībai un labsajūtai (30%). Interesanti, ka no tiem respondentiem, kuri mēdz iepirkties internetā, vairāk nekā puse jeb 55% cilvēku uzskata, ka visiem (vai gandrīz visiem) veikaliem būtu jānodrošina iespēja preces iegādāties arī internetā. Gados jaunāki respondenti un rīdzinieki biežāk vēlētos, lai visi veikali nodrošinātu iespēju preces iegādāties arī internetā.

Aptaujā secināts, ka ikdienā lielākā daļa jeb 58% cilvēku lieto viedierīces. 23% iedzīvotāju izmanto viedpulksteni, 18% - robotu putekļu sūcēju, robotu zāles pļāvēju vai citu robotu. Iedzīvotāji aktīvi izmanto viedierīces, bet lielākā daļa jeb 68% cilvēku nav izmantojuši virtuālos asistentus. Tomēr visbiežāk izmantotie virtuālie asistenti ir banku jomā (tā norādījuši 13% respondentu). Tāpat aptaujā noskaidrots, ka pēdējā gada laikā 41% iedzīvotāju tā vietā, lai rakstītu ziņu, to ir ierunājuši un nosūtījuši kā balss paziņojumu. Tāpat Latvijas iedzīvotāji aktīvi jeb 71% cilvēku ir izmantojuši dažādas tehnoloģiskās iespējas veselības aprūpes jomā.

Lielākā daļa jeb 78% iedzīvotāju uzskata, ka digitālās tehnoloģijas ir kopumā uzlabojušas viņu dzīvi. Trešdaļa respondentu jeb 36% pārsvarā redz ieguvumus turpmākajā digitālo tehnoloģiju attīstībā (vairāk ieguvumus - 31%, tikai ieguvumus - 5%). Gandrīz puse jeb 45% iedzīvotāju saskata vienādā mērā gan ieguvumus, gan riskus, bet pārsvarā riskus saskata 13% iedzīvotāju. Novērojama tendence, ka, pieaugot ienākumiem, palielinās respondentu īpatsvars, kuri uzskata, ka digitālās tehnoloģijas uzlabo viņu dzīvi.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!