Pētījums: vairāk nekā 15% skolēnu nav pietiekamu digitālo prasmju

Visās apsekotajās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs vairāk nekā 15% skolēnu nav pietiekamu digitālu prasmju, liecina Eiropas Komisijas (EK) publicētais ikgadējais Izglītības un apmācības pārskats.

Kā informē EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļas pārstāve Kristīne Liepiņa, pārskatā analizēts, kā ES un tās dalībvalstīs attīstās izglītība un apmācība. 2020.gada pārskatā īpaša uzmanība ir pievērsta mācīšanai un mācībām digitālajā laikmetā.

EK atzīmēja, ka, neraugoties uz dalībvalstu ieguldījumiem izglītības un apmācības digitālajā infrastruktūrā pēdējos gados, joprojām pastāv lielas atšķirības gan dalībvalstīs, gan starp tām. Pretēji vispārpieņemtajam viedoklim, ka mūsdienu jaunieši ir digitālā paaudze, aptaujas rezultāti liecina, ka daudziem jauniešiem nav pietiekamu digitālo prasmju.

Tāpat EK norādīja, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (EDSO) pierādījumi liecina, ka ES valstīs pamatskolas skolotāji reti apgūst to, kā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) izmantot mācīšanas procesā, un skolotāji ziņo, ka īpaši ir nepieciešama profesionālā attīstība IKT prasmju izmantošanā mācīšanas procesā.

Ikgadējā novērtējumā par to, kā izglītības sistēmas ES risina būtiskākās problēmas izglītības jomā, EK uzsver panākumus, kas gūti, samazinot mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu un palielinot līdzdalību visās izglītības nozarēs - no agrīnās pirmsskolas izglītības līdz pēcvidusskolas izglītībai.

Tomēr pārskats liecina par to, ka joprojām pastāv grūtības visus jauniešus nodrošināt ar pamatprasmēm. Aptuveni katram piektajam piecpadsmitgadniekam nav pietiekamu prasmju lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs, kas ļautu pilnvērtīgi piedalīties sabiedriskajā dzīvē. Ņemot vērā sociālekonomiskās izcelsmes ietekmi uz skolēnu pamatprasmju un digitālo prasmju sniegumu, ir būtiski novērst trūkumus izglītībā un apmācībā un samazināt digitālo plaisu skolēnu vidū, akcentēja EK.

Izglītības un apmācības pārskatā ir analizētas Eiropas izglītības sistēmu galvenās problēmas un ir aprakstīta politika, kas var padarīt šīs sistēmas piemērotākas sabiedrības un darba tirgus vajadzībām. Ziņojumā ir ietverts valstu salīdzinājums un 27 detalizēti ziņojumi par stāvokli atsevišķās valstīs.

Izglītība aizvien ir ES politiskās programmas priekšplānā. EK 30.septembrī pieņēma divas iniciatīvas, kas stiprinās izglītības un apmācības ieguldījumu ES atveseļošanā no koronavīrusa krīzes.

Izklāstot redzējumu par Eiropas izglītības telpu, kas jāizveido līdz 2025.gadam, EK ierosināja jaunas iniciatīvas, lielākus ieguldījumus un ciešāku dalībvalstu sadarbību, lai palīdzētu visiem eiropiešiem visās vecuma grupās gūt labumu no ES bagātīgā izglītības un apmācības piedāvājuma.

EK arī pieņēma jaunu Digitālās izglītības rīcības plānu, kurā ņemta vērā koronavīrusa krīzes laikā gūtā pieredze un izstrādāts plāns, kā izveidot augstas veiktspējas digitālās izglītības ekosistēmu ar uzlabotām digitālajām kompetencēm digitālajai pārveidei, pauda Liepiņa.