deflācija

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, patēriņa grupā “Visas preces un pakalpojumi” 2024. gada oktobrī, salīdzinot ar 2020. gada oktobri, patēriņa cenas ir palielinājušās par 34,5%. Tas nozīmē, ka pirktspēja 100 eiro apmērā 2020. gada oktobrī ir vienāda ar 134,50 eiro 2024. gada oktobrī.

Atsevišķi dati vedina domāt, ka diezgan drīz Latvijas ekonomika varētu būt vairāk pakļauta cenu krituma, nevis pieauguma procesiem, kā tas noticis divus iepriekšējos gadus. No vienas puses, tas sola zināmus ieguvumus patērētājiem, taču, no otras – liek domāt par uzņēmējdarbības apsīkumu, tādējādi diezgan ticamu ienākumu samazināšanos, kas no korporatīvā sektora likumsakarīgi pāries uz mājsaimniecībām, bet valstij var kavēt ieplānoto nodokļu iekasēšanu budžeta pildīšanai.

Krītoties enerģētikas resursu un lauksaimniecības produktu cenām pasaules preču biržās, ir ļoti augsta iespējamība, ka šobrīd augsto inflāciju jau šā gada beigās nomainīs deflācija jeb cenu samazināšanās. To, ka šāda iespējamība ir ticama, norāda arī tautsaimniecības norišu eksperti.

Tuvojas inflācija un cenu kāpums. Jo ilgāki ierobežojumi tirdzniecībai un tautsaimniecībai, jo lielāks spiediens uz cenu kāpumu, norāda Latvijas Tirgotāju asociācija.

Patēriņa cenas Latvijā februārī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājušās par 0,2%, tai esot starp septiņām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kurās šajā periodā reģistrēta gada deflācija, liecina trešdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Lai celtu iedzīvotāju pirktspēju, “Maxima Latvija” ilgtermiņā īstenojusi vairākas aktivitātes, lai padarītu pārtikas produktus pieejamākus, vienlaikus mazinot vispārējo inflācijas apjomu, kas vainagojies panākumos – uzņēmums gada pirmo mēnesi iesācis pat ar deflāciju.

Patēriņa cenas Latvijā janvārī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājušās par 0,5%. Gada deflācija vēl fiksēta sešās valstīs.

Gada laikā veselības aprūpe sadārdzinājusies par aptuveni 3,2 procentiem. Cenas kāpušas zobārstniecības, vispārējās medicīniskās prakses un ārstu speciālistu pakalpojumiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija par patēriņu cenu izmaiņām.

Inflācijas gaidas Latvijā ir vērtējamas kā stabilas, norāda Finanšu ministrijā (FM).

Patēriņa cenas Latvijā jūnijā salīdzinājumā ar pagājušā gada sesto mēnesi samazinājušās par 1,1%, un tā bijusi starp 10 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kur šajā periodā reģistrēta gada deflācija, liecina piektdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Latvijā šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju patēriņa cenas nav mainījušās, bet gada laikā - šā gada jūnijā salīdzinājumā ar 2015.gada jūniju - deflācija sasniedza 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Patēriņa cenas Latvijā šā gada aprīlī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, samazinājās par 0,7%, reģistrējot septīto zemāko gada deflācijas līmeni no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina trešdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Latvijā šā gada martā salīdzinājumā ar februāri patēriņa cenas palielinājās par 0,7%, bet gada laikā salīdzinājumā ar 2015.gada martu deflācija sasniedza 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Janvārī, salīdzinot ar 2015.gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,6%. Precēm cenas samazinājās par 0,7%, pakalpojumiem - par 0,2%.

Patēriņa cenas Latvijā pērnā gada decembrī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, palielinājās par 0,4%, reģistrējot astoto augstāko gada inflācijas līmeni no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, par kurām pieejama informācija, liecina otrdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada septembrī, salīdzinot ar 2014.gada septembri, samazinājās par 0,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas samazinājās par 1,7%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,5%.

Vidējais patēriņa cenu līmenis šogad augustā, salīdzinot ar 2014.gada augustu, palielinājās par 0,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Patēriņa cenas Horvātijā šā gada maijā, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, samazinājās par 0,2%, pirmdien paziņoja valsts statistikas birojs.

2013.gadā 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palicis nemainīgs, liecina šodien publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2013.gadā 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palicis nemainīgs, liecina šodien publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati.