No šodienas stājas spēkā stingrākas prasības ārvalstu darba spēka piesaistei, lai mazinātu darbaspēka nepietiekamības nelabvēlīgo ietekmi uz ekonomikas izaugsmi, un vienlaikus nodrošinātu un neierobežotu nodarbinātības iespējas Latvijas vietējiem darba meklētājiem.
Latvijā faktiskais bezdarba līmenis šogad augustā bija 8,6%, kas salīdzinājumā ar jūliju ir par 0,3 procentpunktiem mazāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati.
Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada, pieauga par 8,3%, kas ir krietni straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" pirmdien publiskotie dati, kas apkopoti par 27 dalībvalstīm.
Latvijā 63% uzņēmēju ir saskārušies ar mazkvalificēta darbaspēka trūkumu, savukārt 74% problēmas sagādājušas arī augsti kvalificētu profesionāļu atrašana, noskaidrots Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktajā biedru aptaujā.
Kā liecina aģentūras SKDS pētījums, pēdējo divu gadu laikā ir būtiski mainījusies Latvijas iedzīvotāju attieksme pret papildu darbaspēka ieplūšanu Latvijā. Ja 2016. gada decembrī 47% Latvijas iedzīvotāju papildu darbaspēka ieplūšanu atzina par pilnīgi nevēlamu un 35% par drīzāk nevēlamu (kopā 82%), tad šā gada oktobrī vairs tikai 22% to atzina par pilnībā nevēlamu un 43% par drīzāk nevēlamu (kopā – 65%). Ja pirms diviem gadiem tikai 12% darbaspēka ieplūšanu atzina par vēlamu (10% drīzāk vēlamu un 2% ļoti vēlamu), tad šogad jau 23% to atzīst par vairāk vai mazāk vēlamu (attiecīgi 19% un 4%). Tik augsts atbalsts darbaspēka ieplūšanai ir vēsturiskais maksimums kopš 2005. gada, kad šo parametru sāka mērīt.
Kamēr ārzemēs vēl ir strādāt griboši tautieši, nevaram runāt par darbaspēka ievešanu Latvijā, šodien Cēsīs notiekošajā forumā "Latvijas vērtības" sacīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts.
Turpina pieaugt to uzņēmēju skaits, kuri uzskata, ka darbaspēka pieejamība Latvijā jau tagad ir kritiskā līmenī, kā arī to respondentu skaits, kuri ir saskārušies ar tā trūkumu valstī. Tas noskaidrots Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktajā aptaujā.
Četru gadu laikā par darbaspēka ekspluatācijas upuriem Latvijā ārvalstīs kļuvuši 22 Latvijas valstspiederīgie, atklājot informatīvo kampaņu par drošu ceļošanu un darbaspēka ekspluatācijas riskiem ārvalstīs sacīja Iekšlietu ministrijas (IeM) nacionālā koordinatore cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos Lāsma Stabiņa.
Tuvojoties Eiropas Savienības fondu naudas inspirētajam celtniecības bumam un saskaroties ar darbaspēka deficītu, darba devēji un uzņēmēji mudina valdību vienkāršot trešo valstu pilsoņu uzņemšanu darbā. Pagaidām tie saskārušies vien ar Nacionālās apvienības un tās pārziņā esošās Tieslietu ministrijas liktajiem šķēršļiem.
Iekšlietu ministrija (IeM) ir izstrādājusi jauno repatriācijas likumprojektu, kas paredzēs materiālo atbalstu arī tiem cilvēkiem, kas ārzemēs nodzīvojuši vismaz desmit gadus un vēlēsies atgriezties Latvijā, šodien Demogrāfijas lietu apakškomisijas sēdē sacīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede.
Pērn bez rakstveida darba līguma 25 uzņēmumos bija nodarbināti 28 nepilngadīgi bērni un jaunieši, savukārt viens nepilngadīgais nelaimes gadījumā darbā guva smagas traumas, liecina Valsts darba inspekcijas (VDI) apkopotie dati.