Video kameras, droni un audio ierakstītāji pēdējo desmit gadu laikā ir plaši izmantoti dabas saglabāšanas centienos, tomēr atklāts, ka šiem novērošanas rīkiem ir arī kāds tumšāks pielietojums, vēsta cosmosmagazine.com.
Pagājušajā mēnesī tika publicēts deviņus gadus ilgs pētījums, kurā konstatēts, ka ziloņi 86 procentos gadījumu izvairās apmeklēt fermas ar bitēm, vēsta thesouthafrican.com.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) 30.martā izdevusi rīkojumu par vairāku Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) uzdevumu nodošanu Valsts vides dienestam (VVD), liecina esošā informācija.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem”. Tas precizē dabas pieminekļu robežas un nosaukumus, aktualizē administratīvo iedalījumu, kā arī nosaka piecus jaunus dabas pieminekļus.
Pēdējos gados aizvien biežāk darba devēji un nodarbinātie vienojas par darba veikšanu attālināti - ārpus uzņēmuma telpām, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Paredzot darba aizsardzības pasākumus uzņēmumā, ir jāņem vērā darbi, kas tiek veikti attālināti, un nodarbinātie, kuri šādu darbu veic.
Ne tikai visu Latvijas biotopu fiziska apsekošana dabā un to sekojoša reģistrēšana ietilpst 9,5 miljonus eiro vērtajā dabas skaitīšanas projektā. Tā gaitā tiek izstrādāti arī dabas aizsardzības plāni 20 jau esošām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām Latvijā. Iedzīvotājiem jābūt modriem, lai vides apsaimniekošanas ieceres nenonāktu pretrunā viņu interesēm.
Fotogrāfs Benjamins Von-Vongs vēlējās pievērst sabiedrības uzmanību, tam cik ļoti daudz plastmasas mēs savā ikdienā izlietojam un nevajadzīgi izmetam ārā. Ir aprēķināts, ka cilvēks vidēji gada laikā izlieto aptuveni 167 plastmasas pudeles. Fotogrāfs savāca 10000 pudeļu, kas tiktu izlietotas viņa dzīves 60 gados un no tām izveidoja unikālu foto projektu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību šai problēmai.
Eiropas Komisija (EK) šodien vienojusies nemainīt Eiropas Savienības (ES) līmeņa dabas aizsardzības likumdošanu, un tā vietā uzmanība tiks veltīta labākai tās ieviešanai.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādājusi jaunu Slīteres nacionālā parka likumu, kura mērķis būs saglabāt teritorijai raksturīgo Ziemeļkurzemes piekrastes ainavu, kultūrvēsturiskās vides īpatnības un nodrošināt teritorijas ilgtspējīgu attīstību.
Turpinot pavasarī uzsākto sadarbību, šī gada 10.decembrī Latvijas Dabas fonds parakstījis līgumu ar VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) par sadarbību "zaļas" e-pārvaldes popularizēšanā.
Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma, ar ko rudenī tika biedēti Sarkandaugavā smirdošie naftas termināļi, tā arī nav pārrakstīta. Pilsētas attīstības departaments izmisīgi vēlas atbrīvoties no šā pienākuma un cer, ka brāķa dokumentu izlabos Mājokļu un vides departaments.
Valsts vides dienestam (VVD) ir aizdomas par iespējamām atsevišķu uzņēmumu veiktām pretlikumīgām vidi piesārņojošām darbībām Rīgas brīvostas vai tai pieguļošajās teritorijās.
Pagājušajā nedēļas nogalē Latvijā ieradās ASV jūras kara flotes kuģis USS Farragut (DDG 99), kura vizītes mērķis bija turpināt ASV 6. flotes uzsākto sadarbību ar Baltijas valstīm jūras partnerības un jūras drošības jomā.
Saceļot dramatisku jezgu par Latvijas privātmāju radīto piesārņojumu, lietuviešu kompānija UAB August ir Ko cenšas panākt mūsu valsts normatīvajos aktos izmaiņas, kas tās meitasfirmai August Latvia ļautu pārņemt visu attīrīšanas iekārtu tirgu Latvijā.
Projektā EKOPAKA savāktas jau 20 tonnas izlietoto bateriju. Projekta mērķis ir veicināt sabiedrību un uzņēmumus šķirot izlietotās baterijas otrreizējai pārstrādei tām paredzētās kartona kastēs, tādējādi pasargājot apkārtējo vidi no bīstamā piesārņojuma.
Līdz ar sniega tuvošanos būvdarbu vadītāji steidz pabeigt piebraucamo ceļu un citus sīkumus pie vēsturiski piesārņotā gudrona dīķa. Tikpat aktīva darbība notiek arī Jelgavā pie šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves Kosmoss.
Saeimā galīgajam lasījumam tiek virzīti grozījumi likumā Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kas 34% Latvijas teritoriālo ūdeņu jeb 437 tūkstošus hektāru iekļaus Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā Natura 2000.