Pagājušajā mēnesī tika publicēts deviņus gadus ilgs pētījums, kurā konstatēts, ka ziloņi 86 procentos gadījumu izvairās apmeklēt fermas ar bitēm, vēsta thesouthafrican.com.
Vietējie žurnālisti ieskicē spilgtu ainu: "Mēs kādreiz ļoti ienīdām ziloņus," baobaba ēnā stāsta Kenijas fermere Čarita Mvangome. Fonā dūcošās bites ir daļa no iemesla, kāpēc viņas naids ir mazinājies.
Nelielā 58 gadus vecā sieviete sacīja, ka plēsīgie ziloņi bieži ir iznīcinājuši vairākus mēnešus ilgu darbu viņas lauksaimniecības zemē, kas atrodas starp divām Kenijas pasaulslavenā Tsavo nacionālā parka daļām.
Tūristu iemīļotos dzīvniekus, kas veido aptuveni 10 procentus no Kenijas iekšzemes kopprodukta, ienīst lielākā daļa vietējo lauksaimnieku, kuri veido valsts ekonomikas mugurkaulu.
Ziloņu aizsardzība šajā zemē ir bijusi ļoti veiksmīga: saskaņā ar Kenijas savvaļas dzīvnieku dienesta (KWS) datiem, ziloņu skaits Tsavo pieauga no aptuveni 6000 ziloņu deviņdesmito gadu vidū līdz gandrīz 15 000 ziloņu 2021. gadā.
Taču arī cilvēku populācija pa šiem gadiem ir pieaugusi, iejaucoties ziloņu dabiskajās ganībās un migrācijas ceļos. Rezultātā radušās sadursmes kļūst par galveno ziloņu nāves cēloni, norāda KWS.
Saņemot atteikumu kompensācijai par ražas zaudēšanu, Mvangome atzīst, ka bijusi dusmīga uz dabas aizstāvjiem. Taču ilggadējs labdarības organizācijas “Save the Elephants” projekts piedāvāja viņai kādu neparastu risinājumu - atturēt dažus no lielākajiem dabas dzīvniekiem ar dažiem no mazākajiem: Āfrikas medus bitēm.
Pagājušajā mēnesī publicētajā deviņus gadus ilgajā pētījumā konstatēts, ka ziloņi 86 procentus laika izvairās no fermām ar bitēm. "Mūs ir glābis bišu stropu žogs," sacīja Mvangome.
Patlaban projektā tiek atbalstīti 49 lauksaimnieki, kuru zemes gabalus ieskauj 15 savienoti stropi. Katrs ir savērts uz ietaukotas stieples dažus metrus no zemes, kas pasargā tos no āpšiem un kukaiņiem, un vienlaikus kratās, kad tos traucē izsalcis zilonis.
Tikai dažus mirkļus pēc tam, kad žurnālisti bija ieradušies minētajā zemesgabalā pie viena no Tsavo parkiem, “bišu stropu žogs” aizbiedēja ziloni. Piecas tonnas smagais dzīvnieks, kura āda bija apaugusi sarkaniem dubļiem, traucās fermas virzienā līdz, pēkšņi izdzirdējis bites, pagrieza galvu citā virzienā.
Fermeri atzīst, ka žogs ir efektīvs, taču nesenais sausums, ko saasināja klimata pārmaiņas, ir radījis problēmas.
Tas ir arī salīdzinoši dārgs risinājums, kas izmaksā ap 150 000 Kenijas šiliņu (ap 1000 eiro) stropu uzstādīšanai, krietni pārsniedzot naturālo lauksaimnieku iespējas, lai gan projekta organizatori apgalvo, ka tas joprojām iznāk lētāk nekā, piemēram, elektriskie žogi.