VARAM ceļ trauksmi par Latvijā esošo ES nozīmes biotopu stāvokli
Laikā no 2019. līdz 2024. gadam vairums Latvijā esošo Eiropas Savienības (ES) nozīmes biotopu bijis nelabvēlīgo sliktā aizsardzības stāvoklī, teikts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā pārskatā par biotopu stāvokli 2019.- 2024. gadā.
Ministrijā aģentūru LETA informēja, ka tapuši pārskati par sugu un biotopu stāvokli 2019.-2024. gadā. Pārskati sagatavoti atbilstoši Eiropas direktīvai par savvaļas putnu aizsardzību (Putnu direktīva) un direktīvai par dabisko dzīvotņu, floras un faunas aizsardzību (Biotopu direktīva).
Biotopu direktīvas ziņojumā iekļauts aizsardzības stāvokļa novērtējums 61 Eiropas Savienības (ES) nozīmes biotopu veidam (59 sauszemes un divi jūras biotopi). No tiem 10% ir labvēlīgā aizsardzības stāvoklī, 28% - nelabvēlīgā nepietiekamā, un 61% - nelabvēlīgā sliktā stāvoklī. Savukārt 1% biotopu (smilts sēkļi jūrā) stāvoklis nav zināms.
Aizsardzības stāvoklis uzlabojies sešiem biotopiem, tai skaitā trim sasnieguši labvēlīgu stāvokli. Tomēr 19 biotopiem stāvoklis ir pasliktinājies, kas apliecina nepieciešamību turpināt uzraudzību un īstenot atbilstošus dabas aizsardzības pasākumus.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas izstrādāto metodiku, Putnu direktīvas ziņojums ietver informāciju par valsts pienākumu izpildi, tostarp likumdošanas izmaiņām, sugu monitoringu un pētījumiem. Ziņojumā sniegts visaptverošs novērtējums par 238 Latvijā sastopamām putnu sugām, tai skaitā 218 sugām vērtētas arī īstermiņa un ilgtermiņa populāciju tendences.
Salīdzinot ar iepriekšējo ziņojumu (2019. gadā par 2013.-2018. gadu), 21 putnu sugai populācija vērtēta kā stabila, tostarp 10 sugām, kuru aizsardzībai izveidotas "Natura 2000" teritorijas. Pieaugošas populācijas novērotas 21 sugai, tostarp tādām aizsargājamām sugām kā ziemeļu gulbis, melnā klija un baltvaigu zīriņš.
Savukārt ilgstošs populāciju samazinājums konstatēts 17 sugām, no kurām astoņas ir īpaši aizsargājamas un saistītas ar "Natura 2000" teritorijām - piemēram, grieze, zaļā vārna un mežirbe.
Ziņojumā novērtēts arī 119 ES nozīmes aizsargājamo sugu aizsardzības stāvoklis. Pārskata periodā Latvijā konstatētas četras jaunas aizsargājamas sugas, tai skaitā gļotsēņu kailvabole un Sibīrijas ziemasspāre.
2019.-2024. gadā 36% sugu bija labvēlīgā aizsardzības stāvoklī, 39% - nepietiekamā, un 13% - sliktā stāvoklī. Stāvoklis uzlabojies 10 sugām, īpaši abiniekiem un posmkājiem. Piemēram, platajai airvabolei un ezera vardei novērtējuma periodā konstatēts labvēlīgs stāvoklis.
Tomēr aizsardzības stāvoklis pasliktinājies 13 sugām, galvenokārt zīdītāju un zivju grupās. Īpaši pasliktinājies platgalves un upes nēģa stāvoklis, kam no iepriekš labvēlīga tas pārvērtēts par nelabvēlīgu - sliktu.
VARAM aicina sabiedrību sniegt viedokli par pārskatiem līdz 10. novembrim.
Ziņojumus sagatavoja Dabas aizsardzības pārvalde iesniegšanai Eiropas Vides aģentūrā. Sugu un biotopu stāvoklis tiek novērtēts reizi sešos gados un iepriekšējie ziņojumi sniegti 2019. gadā.
