Pēdējo 5 nedēļu laikā Latvijā vērojams Covid-19 gadījumu skaits samazinājums par 60%. Vidēji vienā dienā tika atklāti 245 jauni inficētie nedēļu (iepriekš - 308). Pagājušajā nedēļā par 14,4% samazinājies veikto testu skaits, vidēji dienā veicot 9 398 testus (iepriekš 10 977 testus), informē Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).
Pagājušajā diennaktī Latvijā slimnīcās ievietoti 30 Covid-19 pacienti, savukārt astoņi no tām izrakstīti, līdz ar to kopumā stacionāros ārstējas 378 ar Covid-19 sasirgušie, kas ir par 19 vairāk nekā dienu iepriekš, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati.
“Pēdējo nedēļu saslimstības ar Covid-19 rādītāji parāda, ka epidemioloģiskā situācija valstī būtiski pasliktinās, turklāt saslimstības pieaugums ir vērojams visā valsts teritorijā un praktiski visās iedzīvotāju vecuma grupās, tajā skaitā bērnu un jauniešu vidū.” Šādu brīdinājumu Saeimai un Ministru kabinetam atklātā vēstulē pauduši Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD), Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS), Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) speciālisti.
Saeima attiecībā uz epidemioloģisko situāciju un riskiem “dzīvo savu dzīvi savā informatīvajā telpā”, sacīja premjers Krišjānis Kariņš, komentējot parlamenta lēmumu atļaut restorāniem tirgot ēdienu āra terasēs. Bet tas jau sen ir zināms, ka informatīvās telpas un realitātes ir nevis dažas vien, bet pat daudzas.
Nejēdzīgie, bieži vien loģiski neizskaidrojamie ierobežojumi cīņā ar covid, haotiskā vakcinācijas gaita un tagad vēl traģiskais ugunsgrēks nelegālā hostelī pašā Rīgas centrā izgaismo kādu ārkārtīgi svarīgu, bet līdz šim maz novērtētu lietu.
Veselības ministrija ir publiskojusi dienesta pārbaudes materiālus par vakcīnu iepirkumu. Izmantojot šos datus un bijušās veselības ministres Ilzes Viņķeles publiskoto saraksti vakcīnu iepirkuma laikā, esam rekonstruējuši notikumu gaitu pagājušā gada 21. un 22. decembrī – laikā, kad “Pfizer/BioNTech” Latvijai papildus piedāvāja 420 707 vakcīnu devas, no kurām Latvija pasūtīja vien 100 000.
Kā liecina Latvijas Bankas apkopotā statistika, Covid-19 pandēmijas laikā vidēji Latvijas privātpersonu (mājsaimniecību) ekonomiskie apstākļi ir nevis pasliktinājušies, bet gan ievērojami uzlabojušies.
Varas iestādes un televīzija moži ziņo, ka nupat jau viss būs labi – no Amerikas nākot un 19. aprīlī būšot jau Eiropā brīnumvakcīna “Johnson&Johnson”, kurai pietiekot ar vienu iešpricēšanas reizi, un imunitāte jau gatava. Tūliņ, tūliņ arī Vakcinācijas projekta birojs būs saposies, uzkrāsojis lūpas un nagus lielajiem Lieldienu masveida vakcinācijas svētkiem.
Uzreiz gribu teikt, ka negribu, lai mani pārprot. Negrasos aģitēt “par” vai “pret” stingrākiem, vai, tieši otrādi, vieglākiem ierobežojumiem. Vienkārši esmu apkopojis dažus statistikas datus, kurus atļāvos arī interpretēt, jo no pieredzes zinu, ka ne katram ir laiks un vēlēšanās pašam urbties cauri skaitļu tabulām.
Premjers Krišjānis Kariņš 24. marta “TV Rīta panorāmā” teica: “Šobrīd es prognozēju, ka mēs pārtrauksim ārkārtas situāciju šajā datumā [6. aprīlī], bet tas nenozīmē, ka līdz ar to beigsies pandēmija, dažāda veida ierobežojumi vai drošības pasākumi. Ārkārtas situācija šobrīd ir vairāk juridisks, nevis praktisks jēdziens.”
Šodien valdība turpinās lemt par epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanas pasākumiem, kas valsts pārvaldē un privātajā sektorā strādājošajiem cita starpā paredz arī obligātu darbu attālināti. Likumdevējam izsludinātās ārkārtējās situācijas kontekstā nav daudz instrumentu, kā grozīt valdības lēmumus, un deputāti to arī nevēlas darīt. Tomēr netrūkst arī neskaidrību, kas bažas raisa pat koalīcijas deputātos. Piemēram, lēmums atjaunot aviopārvadājumus uz un no trešajām valstīm.
Gaišā Sanmarīno Republika ir mikrovalstiņa – anklāvs Itālijā, kurā ir mazāk nekā 35 tūkstoši iedzīvotāju. Sanmarīno ir piedzīvojusi pasaulē augstāko mirstību no koronavīrusa ar 73 nāves gadījumiem jeb 216 uz 100 000 iedzīvotāju.
Latvijā ir aptuveni 12 tūkstoši senioru, kuri pārkāpuši 90 gadu slieksni un kurus būtu svarīgi vakcinēt pret Covid-19 pēc iespējas ātrāk, ja viņi ir izrādījuši vēlmi to darīt. Līdz svētdienas vakaram pirmo poti bija saņēmuši 563 šādi seniori. Tai pašā laikā vakcīna pret Covid-19 jau ir iepotēta 403 jauniešiem, kas nav vecāki par 20 gadiem. Viņu vidū ir arī prioritāro nozaru darbinieki, kurus plānots vakcinēt tikai vasaras beigās.
Latvijā otrā ārkārtējā situācija izsludināta no 2020. gada 6. novembra, nosakot stingrus ierobežojošus pasākumus, kā rezultātā turpinās uzņēmumu slēgšana un darbinieku atlaišana, darbiniekiem iegūstot bezdarbnieka statusu.
Zāļu valsts aģentūra un Veselības inspekcija aicina būt piesardzīgiem un iegādāties zāles tikai licencētās interneta vietnēs. Visām Latvijā likumīgi strādājošām tiešsaistes aptiekām ir vienota pazīšanas norāde – logotips, ar kura palīdzību tiek apstiprināts, ka attiecīgā interneta aptieka darbojas likumīgi.
Darba tirgus šobrīd diezgan labi atspoguļo notiekošo ekonomikā kopumā un COVID-19 krīzes ļoti nevienmērīgo ietekmi uz dažādām nozarēm, kā arī sociālajām grupām.
Juriste un modes eksperte Liene Stūraine ar koronavīrusu inficējās Apvienotajos Arābu Emirātos, dodoties braucienā uz tuksnesi. Lai gan ar Covid-19 inficējās ari Lienes vīrs, viņš slimību pārcietis vieglā formā, kamēr Liene smagi cīnījusies, vēstīts Evijas Kalnbērzas materiālā "Noķērusi kovidu tuksneša vidū" izdevumā "Privātā Dzīve".
Pieaugot Covid-19 pacientu vecumam, pieaug arī nāves gadījumu īpatsvars, secinājis Slimību profilakses un kontroles centrs, apkopojot provizoriskos mirstības datus par 2020. gadu.
Lai arī izskanējušas dažādas spekulācijas par mirstības pieauguma iemesliem pagājušajā gadā, kad visu pasauli pārņēma jaunais koronavīruss, epidemiologi uzskata, ka tomēr 2020. gadā novērotais nelielais mirstības pieaugums ir saistīts tieši ar Covid-19.
Romas katoļu pāvesta Franciska piemēram ar svētību viendzimuma pāriem sekoja Krievijas pareizticīgo patriarhs Kirils ar koronvīrusa pielīdzināšanu Dievam. Lai cik dažādi pēc satura ir abu lielāko kristiešu konfesiju vadītāju izteikumi, tie izraisa vienas un tās pašas aizdomas par baznīcēniem svarīgu viņu ticības apliecinājumu sagrozīšanu atbilstoši laicīgās varas vajadzībām.
"Maxima", vadoties pēc SPKC ieteikumiem un Valsts kancelejas materiāliem, ir sagatavojusi drošas iepirkšanās ceļvedi, lai iepirkšanās process būtu drošs, ērts un viegli izprotams ikvienam.