Vakcinētie un Covid-19 pārslimojušie Latvijas iedzīvotāji, atgriežoties no ES valstīm, var nedoties pašizolācijā. Taču tas nenozīmē, ka vakcinētie var iebraukt jebkurā citā valstī bez jebkādiem ierobežojumiem. Ceļotājiem jārēķinās, ka, iebraucot daļā valstu, arī vakcinētajiem joprojām ir jāveic Covid-19 testi vai jādodas pašizolācijā, karantīnā vai arī viņiem var veikt veselības pārbaudi uz robežas.
Ar Covid-19 inficēto skaitam turpinot samazināties, Vācijas politiskajiem līderiem pienācis laiks apsvērt, vai sejas aizsargmasku nēsāšanai joprojām būtu jābūt obligātai, svētdien publicētajā intervijā laikrakstam "Bild am Sonntag" izteikusies tieslietu ministre Kristīne Lambrehta.
Iestājoties saulainam laikam un uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, iedzīvotāju satraukums par Covid-19 izplatību samazinās, informē Agnija Greiziņa, "Tamro Latvija" mārketinga un komunikācijas nodaļas vadītāja.
Krievijas galvaspilsētā Maskavā, reaģējot uz straujo Covid-19 izplatīšanos, laiks no 15. līdz 19. jūnijam pasludināts par brīvdienām, sestdien paziņojis Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins.
Pirmo reizi kopš pagājušā gada rudens Latvijas slimnīcās esošo Covid-19 pacientu skaits samazinājies zem 300, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati.
Sekojot līdzi informācijai par reģistrētajiem Covid-19 saslimšanas gadījumiem, Latvijas darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis prognozē, ka otrdien šis rādītājs varētu noslīdēt jau zem 200 gadījumiem.
Pēdējo 5 nedēļu laikā Latvijā vērojams Covid-19 gadījumu skaits samazinājums par 60%. Vidēji vienā dienā tika atklāti 245 jauni inficētie nedēļu (iepriekš - 308). Pagājušajā nedēļā par 14,4% samazinājies veikto testu skaits, vidēji dienā veicot 9 398 testus (iepriekš 10 977 testus), informē Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).
Pagājušajā diennaktī Latvijā slimnīcās ievietoti 30 Covid-19 pacienti, savukārt astoņi no tām izrakstīti, līdz ar to kopumā stacionāros ārstējas 378 ar Covid-19 sasirgušie, kas ir par 19 vairāk nekā dienu iepriekš, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati.
“Pēdējo nedēļu saslimstības ar Covid-19 rādītāji parāda, ka epidemioloģiskā situācija valstī būtiski pasliktinās, turklāt saslimstības pieaugums ir vērojams visā valsts teritorijā un praktiski visās iedzīvotāju vecuma grupās, tajā skaitā bērnu un jauniešu vidū.” Šādu brīdinājumu Saeimai un Ministru kabinetam atklātā vēstulē pauduši Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD), Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS), Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) speciālisti.
Saeima attiecībā uz epidemioloģisko situāciju un riskiem “dzīvo savu dzīvi savā informatīvajā telpā”, sacīja premjers Krišjānis Kariņš, komentējot parlamenta lēmumu atļaut restorāniem tirgot ēdienu āra terasēs. Bet tas jau sen ir zināms, ka informatīvās telpas un realitātes ir nevis dažas vien, bet pat daudzas.
Nejēdzīgie, bieži vien loģiski neizskaidrojamie ierobežojumi cīņā ar covid, haotiskā vakcinācijas gaita un tagad vēl traģiskais ugunsgrēks nelegālā hostelī pašā Rīgas centrā izgaismo kādu ārkārtīgi svarīgu, bet līdz šim maz novērtētu lietu.
Veselības ministrija ir publiskojusi dienesta pārbaudes materiālus par vakcīnu iepirkumu. Izmantojot šos datus un bijušās veselības ministres Ilzes Viņķeles publiskoto saraksti vakcīnu iepirkuma laikā, esam rekonstruējuši notikumu gaitu pagājušā gada 21. un 22. decembrī – laikā, kad “Pfizer/BioNTech” Latvijai papildus piedāvāja 420 707 vakcīnu devas, no kurām Latvija pasūtīja vien 100 000.
Kā liecina Latvijas Bankas apkopotā statistika, Covid-19 pandēmijas laikā vidēji Latvijas privātpersonu (mājsaimniecību) ekonomiskie apstākļi ir nevis pasliktinājušies, bet gan ievērojami uzlabojušies.
Varas iestādes un televīzija moži ziņo, ka nupat jau viss būs labi – no Amerikas nākot un 19. aprīlī būšot jau Eiropā brīnumvakcīna “Johnson&Johnson”, kurai pietiekot ar vienu iešpricēšanas reizi, un imunitāte jau gatava. Tūliņ, tūliņ arī Vakcinācijas projekta birojs būs saposies, uzkrāsojis lūpas un nagus lielajiem Lieldienu masveida vakcinācijas svētkiem.
Uzreiz gribu teikt, ka negribu, lai mani pārprot. Negrasos aģitēt “par” vai “pret” stingrākiem, vai, tieši otrādi, vieglākiem ierobežojumiem. Vienkārši esmu apkopojis dažus statistikas datus, kurus atļāvos arī interpretēt, jo no pieredzes zinu, ka ne katram ir laiks un vēlēšanās pašam urbties cauri skaitļu tabulām.
Premjers Krišjānis Kariņš 24. marta “TV Rīta panorāmā” teica: “Šobrīd es prognozēju, ka mēs pārtrauksim ārkārtas situāciju šajā datumā [6. aprīlī], bet tas nenozīmē, ka līdz ar to beigsies pandēmija, dažāda veida ierobežojumi vai drošības pasākumi. Ārkārtas situācija šobrīd ir vairāk juridisks, nevis praktisks jēdziens.”
Šodien valdība turpinās lemt par epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanas pasākumiem, kas valsts pārvaldē un privātajā sektorā strādājošajiem cita starpā paredz arī obligātu darbu attālināti. Likumdevējam izsludinātās ārkārtējās situācijas kontekstā nav daudz instrumentu, kā grozīt valdības lēmumus, un deputāti to arī nevēlas darīt. Tomēr netrūkst arī neskaidrību, kas bažas raisa pat koalīcijas deputātos. Piemēram, lēmums atjaunot aviopārvadājumus uz un no trešajām valstīm.